Pašvaldību savienība: kultūras vietas pievienotajos novados ir jāsaglabā

Neilgi pirms reģionālās reformas stāšanās spēkā simtiem kultūras institūcijas, muzeji un bibliotēkas pauda bažas par tālāko likteni. Iestādes, kas tika pievienotas lielajiem novadiem, pat pieļāva, ka tās varētu arī slēgt.

Pagājuši trīs mēneši, kopš ieviesta reģionālā reforma. Tā pašvaldībām uzliek gana daudz pienākumu, piemēram, sakārtot jautājumu par to, kā tiks pārvaldītas zem vietvaras esošās kultūras vietas, kuru lielajos novados nu ir ļoti daudz. “Es domāju, ka gudra vadība noteikti mēģinās saglabāt un radīt pieejamību kultūras pasākumiem jeb kultūras dažādiem pakalpojumiem. Kultūras politika nav kā viena nozare, tā ir saistīta ar visu saimniecisko darbību, tā ir saistīta ar izglītību. Parasti arī skola ir kā kultūras centrs, var nebūt atsevišķa ēka. Mēs zinām - skolās ir zāles, skolās ir potenciāls, līdz ar to viņi veido kultūras pamatu apdzīvotajai vietai,” saka Ināra Dundure, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece.

LPS pauž pārliecību - pašvaldības, visdrīzāk, neliegs līdz šim nodrošināto kultūras dzīvi. “Lai saglabātu, ir būtiski, vienalga, kā mēs to saucam, kultūras centrs, saieta nams, tam nav būtiskas nozīmes. Svarīgākais, lai pēc šīs reformas, šobrīd, kad tiek veidotas jau jaunās struktūras, kad tiek pārskatīti pakalpojumi pašvaldībās, tas ir jāizdara līdz gada beigām, lai netiktu pazaudēti šie mazāki vai lielāki kultūras centri,” pauž Ināra Dundure, LPS padomniece.

Valmieras novadā iestādes iedalītas struktūrvienībās – līdzšinējo 25 kultūras namu vietā ir izveidoti septiņi kultūras centri ar apakšvienībām, integrējot saieta namus, tautas namus un līdzīgi. Tātad - praktiski visas kultūras iestādes darbu turpinās. “Valmiera tajā pārmaiņu procesā ir tikusi soli uz priekšu. Būtībā ar 1. septembri jaunās iestādes ir sākušas darbu pēc jaunā pārvaldības un struktūras modeļa. Tāds zināms jumts Valmieras pašvaldības līmenī ir novada Kultūras pārvalde, kuras uzdevums ir koordinēt šo nodaļu darbu un mērķu sasniegšanu,” pauž Toms Upners, Valmieras novada Kultūras pārvaldes vadītājs.

Gan Valmieras novadam, gan citām pašvaldībām tiek dots vēl laiks saimniecību sakārtošanai. “Šis ir pārejas periods, kad šie pavienotie novadi veido arī administratīvo struktūru. Vai nu tās ir nodaļas, kā nu kurš nosauc, kura pārziņā būs visi ar kultūru saistīti jautājumi: bibliotēkas, kultūrizglītība, kam ir būtiska nozīme,” saka Ināra Dundure. “Tur, kur ir iedzīvotāji, un tur, kur aktīva interese gan par kultūru, gan par sportu, izglītību un citas jomas, tad tur šis darbs būs, vienmēr tiks šie pakalpojumi piedāvāti. Tas, ka varēties kāda forma, struktūra, tie ir nākotnes jautājumi,” pauž Toms Upners.

Taču garantēt, ka visas mazās kultūras iestādes Latvijā pastāvēs, gan neviens nevar, atzīst gan Valmieras novadā, gan arī Pašvaldību savienībā – tas būs atkarīgs gan no pašvaldību finansējuma, gan sabiedrības intereses par konkrētām kultūras iestādēm. 


Foto: Freepik