Grozījumi, kas pieņemti gada nogalē, liedz pašvaldību izdevumiem tēlot īstas avīzes, tādējādi radot konkurenci neatkarīgajiem reģionālajiem laikrakstiem. Neizpratnē ir iecavnieki, kuri domes izdotās ''Iecavas ziņas'' līdz šim varēja ne vien iegādāties preses tirdzniecības vietās, bet arī abonēt.
Kāda iecavniece to uzskata par zaudējumu, jo cilvēki nevar tik kārtīgi sekot visam līdzi, kas notiek pašvaldībā. Viņa pauž: “Nu ir jau, kas pasūta ''Bauskas dzīvi'', bet ''Iecavas ziņas'' ir ''Iecavas ziņas'' – tā ir mūsu pašu mazā avīzīte.”
Tāpat kā citu pašvaldību informatīvie biļeteni, ''Iecavas ziņas'' turpmāk iznāks reizi mēnesī. Tos bez maksas saņemt varēs iestādēs un atsevišķās tirdzniecības vietās, kā arī lasīt internetā. Domē norāda, ka citas izmaiņas nebūšot.
Aivars Mačeks, Iecavas novada domes priekšsēdētājs, uzsver: “Tāpat mēs liksim iekšā visu to, ko esam likuši - tikai par velti. Neviens to nevar aizliegt. Vajag pareizi pasniegt mācēt.”
Laikraksta ''Bauskas dzīve'', kas vairākus gadus tiesājās ar Iecavas domi, un pēc būtības uzskatāms par atslēgu panāktajiem grozījumiem likumā, galvenā redaktore Anita Rozentāle stāsta, ka izmaiņas jau esot jūtamas. Klāt nākuši ap divdesmit abonementu no Iecavas, kā arī pieauguši pārdošanas apjomi, tomēr informācijas pasniegšanas veids joprojām neesot atbilstošs likumā noteiktajam. Tas attiecas ne tikai uz Iecavu.
“Pārskatīju tikko arī Vecumnieku novada izdevumu. Tas ir A3 formātā un pilnīga kopija no neatkarīgiem laikrakstiem vizuālā ziņā, un arī saturs mazliet pāriet pašvaldību funkcijām noteiktās robežas,” uzsver Anita Rozentāle.
Arī daudzu citu novadu izdevumi joprojām cenšas ne vien informēt, bet arī būt interesanti saviem iedzīvotājiem, izmantojot gan dažādus žurnālistikas paņēmienus, gan plašāku tēmu loku. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir noskaņojusies jaunajā pašvaldību likumā precizēt to, kādam jābūt pašvaldību izdotajam biļetenam.
Madars Lasmanis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks, stāsta, ka pašvaldības izdodot tādus pašus izdevumus, kā to darīja līdz šim. Likuma ierobežojums nav sasniedzis mērķi. Viņš bilst, ka prasīs pašvaldību likumā izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros būtu skaidri aprakstīts tas, kāda satura, formas un iespiedapjoma varētu būt informatīvais biļetens.
Neesot izslēgta arī diskusija par to, vai nebūtu pienācis laiks drukātos pašvaldības izdevumus aizstāt ar citiem veidiem, kā nodot iedzīvotājiem informāciju. Piemēram, klātienes vai attālinātās tikšanās. Pret to gan iebilst arī paši iedzīvotāji, kuri joprojām gribot lasīt drukātus izdevumus, it īpaši, ja tie ir saņemami bez maksas.
