No šā gada spēkā stājas jaunais pašvaldību likums, kurā iedzīvotājiem paveras plašākas līdzdalības iespējas vietvaru darbā. Līdztekus iedzīvotāju padomēm un līdzdalības budžetam iedzīvotāji savas vēlmes varēs paust iesniedzot kolektīvo iesniegumu. Šo ideju īstenošanai finansējums gan jāmeklē pašvaldību budžetā. Viena no pirmajām iniciatīvām, kas iesniegta pašvaldībām, ir Bauskas novada iedzīvotāju vēlme ar papildus videonovērošanas kamerām uzlabot drošību Vecumnieku vidusskolā.
Viens no jaunajā Pašvaldību likumā ieviestajiem sabiedrības līdzdalības mehānismiem ir kolektīvais iesniegums, ko vieni no pirmajiem izmantoja Bauskas novada Vecumnieku iedzīvotāji. Iniciatīvas iesniedzēja gan nepiekrita intervijai, tomēr atklāja, ka jau sen vecāku starpā notikušas diskusijas par videonovērošanas kameru uzstādīšanu skolā, jo problēmsituācijas, kas paliek neredzamas pedagogu acīm, notiekot diezgan bieži. “Es negribētu teikt, ka neapmierina drošība, bet drošības nekad nav par daudz. Reizi mēnesī mums kaut kas gadās, bet neteikšu, ka mums bieži ir gadījumi, kad kādas domstarpības jāšķetina,” saka Aivars Ķiņķevskis, Vecumnieku vidusskolas direktors.
Skolas direktors norāda, ka mācību iestādē jau esot 13 videonovērošanas kameras, bet viņš piekristu vēl dažu videokameru uzstādīšanai, ja vien tas nav jāsedz no skolas budžeta.
Bauskas novada domē ReTV teic, ka kolektīvais iesniegums saņemts 2. janvārī, tomēr tas netikšot skatīts, jo atbilstoši likumā noteiktajam pašvaldībās, kurās iedzīvotāju ir vairāk nekā trīsdesmit tūkstoši, pie kurām pieder arī Bauskas novads, nepieciešams savākt 300 parakstus. “Tā kā tas netika sasniegts, tad uzrakstījām, ka tas netiks izskatīts kā kolektīvais iesniegums, uzaicinot iesniedzēju domes sēdē, ziņojot un izskatot domes sēdē. Šo iesniegumu esam izskatījuši un šo vajadzību esam iekļāvuši 2023. gada budžeta proritāšu sarakstā. Ja tas iegūs finansējumu, tas varētu tikt realizēts 2023. gadā, ja nē, tad pārcelsies uz nākamo gadu,” norāda Aivars Okmanis, Bauskas novada domes priekšsēdētājs.
Zemgales Nevalstisko organizāciju vadītājs Uldis Dūmiņš, kurš vienlaikus ir arī Jelgavas valstspilsētas domes deputāts, telefonsarunā ReTV skaidro, ka pašreiz neesot uzsākta neviena kolektīvā iesnieguma iniciatīva, bet iedzīvotāju plašāku iesaistīšanos viņš atbalstot, jo tādējādi varot cerot uz lielāku iedzīvotāju uzticēšanos vietvaru politiķiem. “Iedzīvotāji var iztestēt tādā veidā, vai konkrēta ideja gūst vai negūst atbalstu pašvaldības domes sēdē. Protams, tas uzliek arī deputātiem par pienākumu skaidrot kurā gadījumā balsojuši “par” vai “pret” un kāda ir bijusi motivācija, skaidrot saviem vēlētājiem. Man šķiet, ka tas ir labs veids, kā aizvirzīt idejas tālākai apspriešanai, virzībai.”
Portāls “ManaBalss.lv” kolektīvo iesniegumu veidošanu pašvaldībām atbalsta jau vairākus gadus, tomēr tagad sasniegt mērķi būšot vienkāršāk. “Ja tu uzraksti uz rūtiņu lapas iesniegumu pašvaldībai, tad pašvaldība var atbildēt formāli vai, iespējams, neatbildēt vispār, ja jautājums nav skaidri noformulēts. Šajā gadījumā ir kolektīvie iesniegumi, kas atbilst zināmiem kvalitātes kritērijiem,” norāda Didzis Meļķis, organizācijas “Mana balss” komunikācijas vadītājs.
Kolektīvos iesniegumus portālā “ManaBalss.lv” par pašvaldības kompetencē esošajiem jautājumiem var iesniegt pilsoņi, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu un kuri deklarēti vai tiem pieder īpašums attiecīgajā pašvaldībā. Tāpat likums nosaka minimālo iesniedzēju skaitu atbilstoši, iedzīvotāju skaitam pašvaldībā.
