Situācija ar mācību līdzekļu iegādi varētu būt uzlabojusies, secinājis Tiesībsarga birojs pēc tam, kad saņemtas ziņas no vairākām pašvaldībām, ka piešķirtais finansējums mācību līdzekļu iegādei esot pietiekams. 

Jau ziņojām, ka Tiesībsargs uzrunājis pašvaldības, no kurām ienākuši ziņojumi par nepilnībām skolu un pirmsskolu iestāžu izsniegtajos iegādājamo mācību līdzekļu sarakstos. Pamatā tie tika gaidīti no bērnu vecākiem vai likumīgajiem pārstāvjiem, tomēr ziņojumus iesnieguši arī pedagogi. Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa: “Viņi sastopas ar to, ka pašvaldība nepiešķir pienācīgu finansējumu, lai vispār pedagogs varētu nodrošināt šo mācību saturu tā, lai tas bērns tiešām jēgpilni un kvalitatīvi viņu apgūtu.”

Pašvaldības pēc tiesībsarga aicinājuma radušas dažādus risinājumus, lai vecākiem un citiem bērna aizbildņiem būtu jāiegulda iespējami mazāk savas naudas tam, lai bērni skolā kvalitatīvi apgūtu mācību vielu. Procesa laikā gan pašvaldībās radušās neskaidrības. Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Strūberga: “Galvenokārt ir runa par mācību priekšmetu “Dizains un tehnoloģijas”, kur varbūt nav tādas vienotas izpratnes par priekšmetu izgatavošanu, kuri ir izmantojami savām personīgajām vajadzībām, kā arī par tādiem materiāliem, kas nepieciešami, ja nepabeidz darbu skolā, tas darbs ir jānes mājās.”

Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa atklāj, ka līdz šim priekšmetā “Dizains un tehnoloģijas” vecāki sagādāja dažādus līdzekļus – sākot ar dzijām, beidzot ar zāģu asmeņiem, kas, pēc izveidotā saraksta, būtu jānodrošina skolai. 

Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere cer, ka tiesībsarga veidotais saraksts paliks rekomendējošs attiecībā uz visiem mācību piederumiem. “Neslēpšu arī savu nelielu izbrīnu par to, ka tiešām šobrīd mēs pat arī, runāsim konkrēti, cirkuli vairs neuzskatīsim, ka tas ir kā ģimenes atbildība – iedot savu mācību līdzekli līdzi savam bērnam. Skaidrs, ka apzināmies, jā, izglītība ir bez maksas, līdz ar to šiem sarakstiem ir jābūt stipri mazākiem. Bija arī saraksti, kas sastāvēja no 20 vienībām. Tajā brīdī, kad vecāks to sarakstu saņem, tad ir jautājums un šoks, – ko nodrošina pati izglītības iestāde.”

Jāatgādina, ka līdz augusta vidum pašvaldības un to skolas tika aicinātas pārskatīt mācību līdzekļu sarakstus. Ja nepieciešams, pārskatīt arī pašvaldības sniegto budžetu skolām. Strūberga: “Nākamā gada budžetu sagatavojot, pārskatīsim cenas atbilstoši inflācijai un cenu pieaugumiem”

Niedre-Lathere: “Esam diskutējuši par to, ka vairākus gadus pēc kārtas šis pamata budžets nav palielināts, bet ļoti labi zinām, ka vajadzības un, teiksim, arī visi ekonomiskie procesi, kas notiek valstī, liecina par to, ka šim budžetam būtu jābūt lielākam.”

Kristīne Niedre-Lathere gan norāda, ka atbrīvot vecākus no jebkādu mācību līdzekļu iegādes būtu pāragri, jo digitalizācijas process jau šobrīd sāk ienākt Latvijas skolās kā Skandināvijas valstīs.  

Šobrīd Tiesībsarga birojā informē, ka par ziņas saņemtas no 30 pašvaldībām, savukārt Dienvidkurzemes un Jelgavas novadi, Jēkabpils, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas un Rēzeknes valstspilsētas, Salaspils un Valkas pašvaldības atbildi joprojām nav sniegušas, bet Venspils valstpilsētas pašvaldība savu atbildi plāno sniegt līdz 25.augustam.