Pašvaldībām nav naudas nedrošo tiltu remontam

Pērn Valsts kontrole revīzijā atklāja, ka pašvaldības Latvijā daudzviet nemaz nezina, cik sliktā stāvoklī ir to īpašumā esošie tilti un pārvadi. “Nav pārliecības, ka droši varam pārvietoties pār 85 tiltiem novados,- tā pērn vēstīja Valsts kontrole. Viens no tiem bija arī tilts pār Rauzas upi Smiltenes novadā.

Vietējā iedzīvotāja Anita stāsta, ka ikdienā satiksme šeit gan neesot diez ko intensīva. “Vienmēr jau vajag savlaicīgi remontēt, citādi jau būs par vēlu, tad vairs nekā. Ikdienā mēs braucam uz Palsmani.”

Uz tilta pār Rauzas upi Palsmanes pagastā satiksme šobrīd tiek virzīta tikai pa vienu braukšanas joslu, jo viena no tilta plātnēm centrālajā daļā esot visai pamatīgi bojāta. Smiltenes novada pašvaldībā teic, ka šobrīd notiek tilta rekonstrukcijas projektēšanas darbi.

Šis varētu būt viens no pirmajiem tiltiem, kura remontam iecerēts meklēt līdzekļus. Kopumā novada pārziņā ir aptuveni 30 tilti, tos sakārtos prioritārā secībā. Pašu spēkiem šogad veiks primāros uzturēšanas darbus - piemēram, bedrīšu remontu, dažādu izskalojumu aizbēršanu, atbrīvos no zaru sanesumiem. “Šī gada budžetā plānota trīs tiltu projektēšana, kur ļoti vērtējam un ejam uz to, kur tas ir iespējams. Neatstājam tiltu, bet liekam caurtekas, līdz ar to tur pēc tam ir mazāk problēmu uzturēšanā,” atzīst Evija Zurģe, Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietniece.

Madonas novada mērs norāda, ka pašlaik galvenā problēma ir būvniecības izmaksu straujais kāpums, kā dēļ nākas krietni pārvērtēt daudzas ieceres. Valsts mērķdotācija pašvaldības autoceļu uzturēšanai nebūt nesedzot visas nepieciešamības.

Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls: “Viena tilta remonts mums ir gada mērķdotācija tā kā tas finanšu avots atkrīt tiltu normālai rekonstrukcijai. Savukārt kreditēties normālā veidā līdz šim mums arī nav bijis iespējams. Jau tas pats pieminētais tilts pār Vesetas upi Kaslsnavas ciemā ir gājis mums uz kredītu un dabūjis noraidījumu.”

Valsts kontroles pārstāvis Edgars Korčagins ReTV skaidro, ka pašvaldības kontroles ieteikumus īsteno noteiktajos termiņos. Būvniecības izmaksu kāpums tās mudinās vēl rūpīgāk izvērtēt, kā apsaimniekot savu infrastruktūru. “Aicinām izvērtēt prioritātes, saprast, kuri tilti ir tā vērti, lai tos uzturētu, tur padziļināti ieguldītu pašvaldības bieži vien nepietiekamos līdzekļus, kuri varbūt tiešām var pagaidīt.”

Korčagins uzsver, pieaugot būvniecības izmaksām, pašvaldībām jāpārskata arī citu izmaksu pozīcijas. Iespējams, kādā no tām var rast ietaupījumu. Tieši to Valsts kontrole šobrīd vērtē revidējot, cik pārdomāti pašvaldības izmanto resursus pēc administratīvi teritoriālās reformas.