Vairākas pašvaldības, izsludinot vakanci uz būvinspektora amatu, saskārušās, ka tos ir grūti atrast. Iemesli tiek minēti dažādi: gan atalgojums, gan tas, ka darbs būvvaldēs ir vairāk administratīvs, visnotaļ arī apjomīgs, kā arī citi. Tā ir arī liela atbildība. Kā situāciju risināt, pašvaldībām uz šo jautājumu pat nav viegli atbildēt. Kā norāda arī Latvijas Pašvaldību savienībā, šis jautājums ir aktualizēts arī jau iepriekš.
Valmieras novada pašvaldība vakanci būvinspektora amatam bija izsludinājusi decembrī. Konkurss noslēdzās bez panākumiem. Daži pieteikumi bijuši, taču neatbilda prasībām. Vienlaikus būvvalde meklēja arī arhitektu, šai vakancei vispār neviens nepieteicās, tāpat ir nepieciešams arī arhitekta palīgs, bet, runājot par būvinspektoriem, šobrīd tiek meklēti divi. “Bija kolēģi, kas beidza savas darba attiecības ar pašvaldību, bet, neskatoties uz to, bija arī paredzēts vēl jaunas darba vietas, jo novads ir ļoti liels, būvniecība norit, lai visu tā kvalitatīvi un labi izdarītu, speciālisti ir vajadzīgi, protams,” pauž Jolanta Brūniņa, Valmieras novada būvvaldes vadītāja, arhitekte.
Lai gan daļēji to var saistīt arī ar administratīvi teritoriālo reformu, tā nav problēma, kas radusies tāpēc, ka ir izveidots novads. Arī iepriekš esošajās būvvaldēs nebija pilni speciālistu komplekti, līdz ar to šī ir jau ilgstoša problēma. Valmieras novada būvvaldē piebilst, būvinspektors ir amats, nevis profesija, līdz ar to jautājums, vai speciālisti ar nepieciešamo izglītību, kas ir būvinženieris vai arhitekts, un pieredzi darbā, kuriem strādāt savā profesijā ir radošāk, ir motivēti uzņemties būvinspektora pienākumus. “Tās tomēr ir divas dažādas lietas. Inspekcija jau principā ir kolēģu uzraudzība, skatīties, vai viss tie tiešām darīts tā, kā tam pēc likuma būtu jābūt, vai arī šis darbs konkrēti jau uz būves un konkrētos būvniecības procesos,” pauž Jolanta Brūniņa.
Vēl vienu būvinspektoru vai būvinspektora palīgu ilgu laiku meklē arī Saulkrastu novadā. Arī te atzīst, ka būvvaldei, kas vairāk ir administratīvs darbs, tos ir grūti piesaistīt. “Kur vairāk ir tieši darbs ar cilvēkiem, tas arī psiholoģiski ļoti smags darbs ir, jo, protams, ir jauki, ja nāk ar kādiem interesantiem objektiem, tos kopā izskata būvvalde, sniedz savus atzinumus un viss jauki top, bet, ja katram cilvēkam ir jāizskaidro, ko viņš drīkst, ko nedrīkst, bieži cilvēks ir neapmierināts, ka apbūves noteikumi vai civillikums vai kādi citi noteikumi būvnormatīvi ierobežo viņa vēlmes, izsaka pārmetumus. Bieži tie tiek izteikti kopā ar juristu, tātad - tas ir arī tāds psiholoģiski smags darbs,” norāda Normunds Līcis, Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs (LRA).
Visam pamatā jau arī atalgojums ir tas, ar ko pašvaldībām ir grūti pievilināt būvinspektorus. Cēsu novada pašvaldībā, kas arī bija izsludinājusi vakanci šim amatam, norāda - šos speciālistus nosmeļ būvniecības nozare. “Šis valsts un pašvaldību amatpersonu atalgojuma klasifikators šobrīd būvvaldes būvinspektoram nosaka maksimālo algu 1647 eiro. Mums jāsaprot, ka ar šādu atalgojumu mēs ar būvniecības tirgu konkurēt nevaram, kur arī ir šāda paša līmeņa speciālisti nepieciešami. Būvniecības sektorā tas atalgojuma līmenis ir divreiz, pat trīsreiz augstāks,” stāsta Ainārs Šteins, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks (JV).
Turklāt, kā piebilst Cēsu novada pašvaldībā, būvinspektoram būvvaldē ne vien darba apjoms ir ļoti liels, bet tā ir arī atbildība par pieņemtajiem lēmumiem.
