Par mīlestību pret ziemu Aronas pagasta Indrānos, kur saimnieko Airas Pūces-Freijas ģimene, liecina pašu uzlietais ledus laukums un kāds noslēpumains sniega namiņš. Tas tapis saprotot, ka ierobežojumu laikā izdzīvot, nepazaudējot prasmi priecāties, nav nemaz tik viegli.

Prieks jāmeklē pašiem sevī, tā kā ārpusē tāda neesot – tā saka bērnu mamma. Bijusi noruna par to, ja nebūs jāmācās, kā arī būs izpildīti mājas darbi, tikšot būvēta sniega māja.

Neparastā ideja bērnus tā aizrāvusi, ka mājas darbi paveikti laicīgi un līdz ar mammu un tēti Ervīnu cītīgi strādāts pie namiņa tapšanas.

Namiņš tapis no pildītām kastēm ar sniegu, liekot tās pa riņķi vien. Pēc kārtīga sala tika arī uzlikts jumts. Logiem ripās sazāģēts spaiņos sasaldētais ledus, savukārt siltuma sajūtu rada sveces un silti kūpošais ēdiens.

Ja grib dzīvot ar “šiku” un ēst restorānā, tad ir jāuzbūvē savs restorāns – tā atzīst abu bērnu mamma.

Tāpat kā maizīte. Ar egles malku kurināta maizes krāsns un bērnu lasītas kļavu lapas zem katra saldskābmaizes kukulīša – te tā ir ierasta aina, jo mammas mīlestību uz maizes cepšanu mantojuši arī bērni. Sākumā Aira Pūce-Freija ir cepusi viena pati, bet, tā kā bērni paaugušies, var palīdzēt.

Kā pamats maizītei esot savulaik mantotas saldskābmaizes recepte, taču, kā uzsver Aira, katrai saimniecei ir jāizlolo savējā. Saimniece stāsta, ka savulaik maizīte cepta arī tirgošanai, pašu reiz gan tikai savam galdam vai draugu priekam.

Maize Airai esot sirdslieta, kur varot dabūt arī enerģiju. Siltie "paldies" iedodot daudz vairāk nekā nauda.

Laimi neatrod, laimi rada - tā noteic Aira. Lai arī ne katra diena ir viegluma pilna, tā pilna ar mīlestību.