Jau teju 20 gadus 22. martā visā pasaulē tiek atzīmēta Ūdens diena. Latvija var lepoties ar bagātīgiem ūdens resursiem, tomēr nedrīkst aizmirst, ka par tiem jārūpējas.
Ūdens ir viens no dabas resursiem, kura krājumi Latvijā ir bagātīgi. Mums pieejamais ūdens lielākoties ir kvalitatīvs, piemēram, Valmieras iedzīvotāji droši var dzert krāna ūdeni – tas iegūts no tik dziļiem pazemes slāņiem, kur piesārņojums neiekļūst. SIA “Valmieras ūdens” pārstāvis Dagnis Muižnieks stāsta: “Patiesībā vienīgais, ko mēs noņemam nost no tā, ko iegūstam no pazemes, ir dzelzs un mangāns. Ar kvarca filtriem. Pārējās visas minerālvielas, viss pārējais, ūdens ir pilnvērtīgs. Labs dzeršanai. Pastāv uzskats, ka, jo tīrāks ūdens no minerāliem, jo labāks, bet patiesībā tā nav. Veselībai ir labāks tāds ūdens kā tagad. Valmieras ūdeni var droši dzert.”
Kaut gan parasts domāt, ka vislabākais ir ūdens no avota vai akas, tas ne vienmēr atbilst patiesībai, jo šo ūdeņu kvalitāti ietekmē gruntsūdeņi. Tieši šiem neredzamajiem pazemes ūdeņiem veltīta šī gada Ūdens diena. “Akas ūdens nav kvalitatīvāks par artēzisko ūdeni. Akas ūdens veidojas no virsūdeņiem un gruntsūdeņiem. Tajos ir dažādi piemaisījumi: vabolītes, pūstošas lapas. Tas ir vairāk stereotips no veciem laikiem, salīdzinot ar strautiņu, ka tas ir labāks. Protams arī ģeogrāfiski, kur atrodas tā aka, kāda ir tā grunts, cik daudz izfiltrējas, nokļūstot akā,” skaidro Dagnis Muižnieks.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāvis Jānis Šīre: “Gruntsūdeņi ir pazemes ūdeņu pats augšējais slānis. Tas ir tiešā veidā savienots ar virszemi. Tas ir pirmais ūdens nesēju slānis, kurā ūdeņi nonāk pēc tam, kad tie ir infiltrējušies augsnē vai no nokrišņiem. Par pazemes ūdeņiem, ja runājam, tad dziļākā kontekstā, tie ir tie ūdeņi, kas ir no virszemes izolēti ar ūdens necaurlaidīgiem slāņiem.”
Gruntsūdeņos nonāk dažāda veida piesārņojums, piemēram, no novecojušām un nekoptām kanalizācijas sistēmām vai līdz ar lauksaimniecībā izmantoto mēslojumu. Pēc tam ieplūstot virszemes ūdeņos, tas izraisa ūdenstilpņu aizaugšanu jeb eitrofikāciju. Līdz ar to visvairāk apdraudēta ūdeņu kvalitāte apvidos, kuros noris intensīva lauku apsaimniekošana. “Piemēram, Lielupes sateces baseins, kurā ir intensīva lauksaimniecība ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī augštecē, Lietuvas teritorijā, tātad – Mūsa, Mēmele – tās ir upes, kuru ūdeņi jau ietek Latvijā ar diezgan augstām barības vielu koncentrācijām,” stāsta Jānis Šīre.
Pasaules Ūdens diena ir arī datums, lai atgādinātu par starptautisku atbildību par ūdeņu tīrību, jo pazemes un virszemes ūdeņiem valstu politiskās robežas nav saistošas.
#SIF_NVZ2022
