Pasaules latviešu māksla Cēsīs skatāma jau 10 gadus

Apritējuši jau 10 gadi, kopš Cēsīs izveidots Pasaules latviešu mākslas centrs. Tas nodrošina ārzemēs veidotās mākslas, ko radījuši Otrā pasaules kara rezultātā trimdā devušies latviešu mākslinieki un ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze atgūšanu un pārvešanu uz Latviju, kur to var saglabāt un eksponēt, popularizējot un saglabājot kultūras mantojumu. Centra arhīvā gadu laikā sakrāti līdz pat 2000 latviešu mākslinieku darbiem. 

Viena no Pasaules latviešu mākslas centra dibinātājām ir Lelde Kalmīte, kura pirms dažiem gadiem no ASV Čikāgas pārcēlās uz dzīvi Cēsīs. Lai arī Pasaules latviešu mākslas centram nu jau 10 gadi, ideja par to radusies jau krietni iepriekš – pirms 20 gadiem. Lelde Kalmīte bija Amerikas latviešu mākslas apvienības prezidente. Tolaik ar domubiedriem sapratuši, ka latviešu mākslinieku darbi atrodami visā pasaulē, bet tiem vajadzētu savu mājvietu Latvijā. “Tagad, protams, tas viss tiek ziedots šeit Cēsīs. Un mēs esam ļoti pateicīgi par Cēsu atbalstu. tā lieta aug. Mēs sākām ar vienu darbu katram māksliekam, kas ziedoja. Un tagad mums ir 2000.”

Lelde Kalmīte ir mākslinieka Jāņa Kalmītes meita. Tāpat kā tēvs nodevusies glezniecībai. Jānis Kalmīte bija viens no pazīstamākajiem māksliniekiem latviešu diasporas sabiedrībā pēc Otrā pasaules kara. Pasaules latviešu mākslā ierauts arī Leldes Kalmītes dēls Kārlis Kanderovskis, kurš arī no Čikāgas jau pirms pieciem gadiem pārcēlās uz dzīvi Cēsīs un vada Pasaules latviešu mākslas centru. “Mēs strādājam tikai no ziedojumiem. Mēs nepērkam, mēs nepārdodam darbus, mums ziedo darbus. Mums arī ziedo līdzekļus. Ziedo laiku brīvprātīgie.”

Ar Leldi Kalmīti un Kārli Kanderovski sadraudzējusies arī ASV dzīvojošā Sallija Gintere. Lelde viņu uzrunājusi, meklējot latviešu diasporas mākslinieku darbus. Sallija min, ka apzinās, cik svarīgi šie darbi ir Latvijas kultūras saglabāšanai, tāpēc labprāt ziedoja sava vīra, māklinieka Jāņa Mintika darbus. Sallija jau otro reizi piedalās centra izstāžu atklāšanas pasākumos, kur nodrošina dzīvās mūzikas pavadījumu ar čella spēli. “Es esmu ļoti pateicīga Leldei un Kārlim, kuri šai galerijai ir devuši tik daudz, to, kā viņi prezentē šos mākslas darbus tikpat skaisti kā citus. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi – Latvijai uzturēt saikni ar cilvēkiem, kurus viņi, iespējams, iepriekš nav zinājuši.”

Lai atzīmētu 10 gadu jubileju, jūnijā atklātas četras izstādes. Mākslinieku darbi raduši vietu arī citviet Cēsīs. Piemēram, mākslas izstāžu telpā “Rainis” skatāmi Zigfrīda Sapieša darbi. Viens no tiem – “Dziesma par drupām”. Skulptūra veidota iedvesmojoties no Sapieša tēva mājām, no kurām bija palicis tikai ēkas skurstenis. Pasaules latviešu mākslas centra izpilddirektors Kārlis Kanderovskis: “Viņam tie darbi ir tik interesanti, jo ir iekļāvis. Šeit ir diezgan nelatviska tradīcija. Tas jumts ir kā kaut kāds Japāņu jumts. Tas citos darbos, īpaši keramikas darbos, ir āfrikāņu rakstus ielicis, bet šis darbs ir ļoti nozīmīgs. Pirmā reize, kad viņš bija Latvijā. Viņš atrada sava tēva mājas, tur bija tikai drupas, tāds skurstenis ar drusciņ jumtu palicis.”

Savukārt pašā mākslas centrā apskatāmi Voldemāra Avena darbi izstādē “Starp zemi un debesīm”, kā arī ekspozīcija par Filadelfijas mākslas kopu. Darbi apskatei mākslas centrā pieejami līdz 27. jūnijam.