Jau piekto reizi koklētājiem bija iespēja tikties kopīgās meistarklasēs Pasaules koklētāju skaņu takā, tiesa gan - šoreiz citādākā formātā. Viena no zināmākajām koklētājām Laima Jansone saka - interese par kokli pierāda, ka tagad sākusies šī instrumenta renesanse.
Svētdien kokļu melodijas pieskandināja Zilākalna virsotni visas dienas garumā. “Tādos parastos laikos tā bija pasaules koklētāju nometne uz vairākām dienām. Šajā reizē tā ir koklētāju skaņu taka šajā īpašajā vietā, jo mēs tiešām vēlējāmies gan pulcēties, gan dziedāt, gan ievērot visus nepieciešamos noteikumus,” saka Laima Jansone, “Pasaules koklētāju skaņu taka” mākslinieciskā vadītāja.
Zilākalna virsotnē krustojas četras uguns āderes, kas vietu padara īpaši enerģētisku. Ar mītiem apvītajā svētvietā koklēt ieradās teju 40 koklētāji no visas Latvijas, mērojot ceļu pat no Rēzeknes. “Tā pamatideja arī bija saistīta ar Dikļiem, ka tur ir veidojušies šie te latviešu dziedāšanas svētki, arī koklētāji ir tādi mūsu kultūras nesēji. Es ceru, ka arī iedvesmotāji un virzītāji. Mums patiesībā ļoti vajag darīt kaut ko, kas nav politiskas debates vai nepolitiskas. Dažreiz vajag apsēsties spēlēt kokli vai dziedāt dziesmas, būt visiem kopā vienotiem,” saka Vita un Aiva, dalībnieces no Jelgavas.
“Ir forši šitā sanākt kopā, tad mēs varam padziedāt un paspēlēt. Tas akacis jau griež, tas velk iekšā, tas jau nelaiž vaļā. Tu esi iekāpis, tā kopā būšana pēc visiem šiem mēnešiem. Nē, tas ir pēc gada - jau būt kopā un atrasties ārā zem kokiem, tas jau ir ļoti daudz,” pauž Līva, dalībniece no Lielvārdes.
Koklētāji piedalījās četrās meistarklasēs, kur apguva jaunlaiku, veclaiku un latgaliešu dziesmas, kā arī sadziedājās tautas dziesmu un Imanta Kalniņa mūzikas ritmos. Kā atzīst dalībnieki, šāda klātienes zināšanu un dažādu tehniku apmaiņa ļoti pietrūka. “Tas man takā kovidlaika hobijs, es dzīvoju ārzemēs, es varēju pieteikties internetā uz bezmaksas nodarbībām, es pasūtīju kokli, vienkārši mājās pati čibinos un daros,” saka Māris, dalībnieks no Rīgas.
Laima Jansone stāsta - pieaugošā interese par Pasaules koklētāju nometni pierāda, ka kokle mūsdienās ir iemantojusi lielu popularitāti visa vecuma grupās. “Šobrīd man jau šķiet, ka, nu, kā, tas ir normāli, ka ir kokle, ka spēlē kokli, vai vismaz divus akordus. Arī šajā reizē mums ir Anta Enģele, tādēļ, lai parādītu, ka Imanta Kalniņa dziesmas var dziedāt kokļu pavadībā, ka ne vienmēr tās būs tikai tautas dziesmas vai tradicionālā mūzika, ka tas spektrs ir daudz, daudz plašāks,” pauž Laima Jansone.
Izkāpt no tradicionālajiem rāmjiem un parādīt kokles mūzikas dažādās šķautnes izdevās ne vien meistarklasēs, bet arī noslēguma koncertā “Kokļu mēlēs” ar dziesminieku Kārli Kazāku.
