Pasaule atzīmē drošāka interneta dienu un pievērš uzmanību problēmām

Bērnu izmantošana - viena no problēmām, kas šobrīd aktualizējas interneta vidē. Noziedznieki manipulē ar viņiem, iegūstot datus un izmantojot viņu labticību.

Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska pauž: “Visbiežāk, lai aizvilinātu cilvēkus uz kādu vietni – kaut ko pārdot, vai dabūt ierīcēs vīrusu. Bērnu konti īpaši tiek izmantoti, lai izplatītu pornogrāfiju, aicinātu bērnus uz kādām čata vietnēm.”

Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska ReTV Ziņām norāda uz vēl kādu problēmu – krāpšanu, kur tiek izmānīti dati, informācija apšaubāmos interneta veikalos.  

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI) stāsta – pērn saņemti vairāk nekā 600 zvani, kas saistīti ar bērnu un jauniešu apdraudējumu internetā.

Anda Sauļūna, VBTAI pārstāve, pauž, ka zvanu centra statistika rāda, ka vislielākās grūtības, ar ko saskaras bērni, ir saistīti ar emocionālo vardarbību interneta vidē jeb kibermobingu. “Nereti sabiedrībai šķiet, ka neliela apsaukāšanās internetā tā kā īsti neskaitās, bet tā nav – šie te uzrakstītie vārdi var būt tikpat sāpīgi, nekā tie, kas tiek pateikti skaļi.”

Anda Sauļūna vēl stāsta arī par kādu pozitīvāku tendenci – par tā saucamajiem “grūminga” gadījumiem ziņojumu nekļūstot vairāk.

“Pieauguša cilvēka apzināta rīcība veido emocionālu saiti ar bērnu, cenšas nošķirt, nodalīt no ģimenes, lai pēc tam šī bērna uzticību varētu izmantot, manipulēt, iegūt sev kaut kādu labumu,” pauž Anda Sauļūna.

Pievēršoties minētajām problēmām, arī Latvijā šobrīd atzīmē Drošāka interneta dienu.

Maija Katkovska: “Rūpējoties un domājot par savu drošību internetā, galvenā aktivitāte un iespēja skolēniem un jebkuram pieaugušajam piedalīties lielajā viktorīnā.”

Bezmaskas “Lielās Viktorīnas” vebināros un izveidotajos testos atbildes uz jautājumiem par drošu internetu mēģinājuši rast jau gandrīz 4000 dažāda vecuma iedzīvotāju.

“Lielā viktorīna” organizators Zigmunds Fricsons uzskata, ka lielākās problēmas ir saistītas ar datu sūtīšanu un nodošanu labiem draugiem. “Viņi tur to risku nesaskata – viņš man paprasīja telefonu, un es iedevu, nemaz nepaprasīju, kam vajag. Un pēc tam kaut kādas spēlītes tika no Google Play novilktas par lielu naudu. ”

Zigmunds Fricsons atbildēs novērojis – zinošākie esot bērni vecumā no 13 līdz 15 gadiem. Tikmēr Drošāka interneta centra vadītāja dalās drošības padomā – jāpārskata privātuma drošības iestatījumi, jāuzliek divpakāpju autentifikācija.

Maija Katkovska vēl stāsta – tapuši arī vairāki bērnus un jauniešus pamācoši videoklipi “Vaifija interneta alfabēts”. Drošāka interneta dienas atzīmēšanā iesaistītie uzskata, ka par drošību internetā ir jārunā, jo dažkārt virtuālā vide ir pat ļoti nežēlīga.

 


Foto: Pixabay.com