Nepienācīgi apbedītu dažādu karojošo pušu karavīru meklēšana un pārapbedīšana brāļu kapos Latvijas teritorijā notiek ik gadu. Savukārt labiekārtotu karavīru kapu visa kompleksa pārcelšana uz citu vietu ir retums. Šāda situācija izveidojusies Kuldīgas novada Rudbāržos. Tur padomju karavīru brāļu kapi atrodas topošās Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas pagalmā. Aizsardzības ministrija lēmusi, ka gan ierīkotais memoriāls, gan apbedītie ir jāpārceļ uz citiem kapiem.

No Otrā pasaules karā kritušo padomju karavīru brāļu kapiem un Rudbāržu muižu, kurā pēc rekonstrukcijas darbosies Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola ar militāru ievirzi, šķir vien daži desmiti metru. Aizsardzības ministrija, kuras paspārnē skola atrodas, jau konceptuāli lēmusi, ka iestādes pagalmā kapsētai nebūtu jābūt, tāpēc tiek izskatītas iespējas, kā un uz kurieni te esošos kritušos karavīrus pārapbedīt.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons saka: “Mums primāri tomēr ir jāvadās pēc mūsu Latvijas tradīcijām.. Protams, mēs nokomunicēsim ar Krieviju šo jautājumu, bet es nedomāju, ka tas būs tas izšķirošais.”

Bijušais Oskara Kalpaka Rudbāržu pamatskolas direktors Dzintars Strauts, kurš skolu vadījis aptuveni 30 gadus līdz tās slēgšanai, atzina, ka ar kapiem sadzīvojuši, tā bijusi vieta, kur ar skolēniem runāt par kara šausmām un to, ka karš sāpes nodara abām pusēm. “Absolūti nebija domas, ka mēs kaut ko svinam. Runājām par to, ka krituši ļoti jauni cilvēki, kas varēja dzīvot.”

No padomju gadiem saglabājušies uzskaites reģistri liecina, ka Rudbāržu brāļu kapu kompleksā apbedīti vairāk nekā 130 kritušo. Tuvākie brāļu kapi ir Nīkrāces pagastā, kur ir aptuveni 3000 karavīru. Tā kā ap šiem kapiem ir pietiekami daudz papildu apbedījumiem nepieciešamās Kuldīgas novada pašvaldībai piederošas zemes, tad šī vieta tiek izskatīta kā piemērotākā arī Rudbāržos dusošajiem.  

Abās vietās brāļu kapu plānojums ir līdzīgs - centrā Līvijas Rezevskas veidota skulptūra. Piemiņas vietas tādas, kādas tās redzam šodien, ierīkotas pagājušā gadsimta 70., 80.gados. Abas arī nav pirmapbedījumu vietas, bet gan te pārvesti kritušie no pagaidu apbedījumiem pēckara laikā līdz pat 60. gadiem. 

Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Roberts Sipenieks saka: “Īsi pēc kara un kara periodā to dara pašas padomju karavīru vienības, bet tajā brīdī, kad karš ir beidzies, to pārņem - būtībā tiek norīkoti darīt vietējie iedzīvotāji -, tad šie vietējie iedzīvotāji braukā pa kaujas laukiem, vāc kara upurus, kas mums jau zināms, ka nav vairs tai labākajā stāvoklī. Vēlākā laika posmā ar šo jautājumu nodarbojas vietējo komunālservisu atsevišķas personas.”

Turklāt - kritušie padomju karavīri ir tikpat kā neidentificējami, tāpēc, vai tiešām brāļu kapos atdusas konkrētais kritušo skaits ar uzrakstītajiem uzvārdiem, nevar pateikt neviens.

Visas iesaistītās puses atzīst, ka karavīru ekshumācija Rudbāržos varētu atklāt pavisam citu ainu, nekā līdz šim uzskatīts. Kuldīgas novada pašvaldība atbalsta Rudbāržu brāļu kapu kompleksa pārcelšanu uz Nīkrāces pagastu. Pašlaik uzsākti dažādi izpētes darbi un dokumentācijas kārtošana.

#SIF_NVZ2022