Pārtikas ražotnēs jau līdz šim bija jāievēro krietni vairāk prasību, nekā cita veida uzņēmumos, taču arvien straujāk izplatoties Covid-19, tajās ieviesti vēl stingrāki piesardzības pasākumi. Līdz ar pastiprinātu dezinfekciju, pirms katras darbinieku maiņas notiek arī veselības pārbaude, Rēzeknes gaļas kombinātā izveidots pat atsevišķs medicīnas punkts. Tā kā uzņēmumiem tās ir lielas papildus izmaksas, Latvijas pārtikas uzņēmumu federācija ir vērusies valdībā ar lūgumu pēc kompensācijām.

Covid-19 izplatība mudināja pārtikas ražotājus darbavietās veidot arī atsevišķus medicīnas punktus. Piemēram, Rēzeknes Gaļas kombinātā tagad strādā trīs medmāsas un ārsts, kas ik rītu un vakaru aptuveni 170 katras maiņas darbiniekiem mēra temperatūru, gan arī vajadzības gadījumā veic Covid-19 testu. Līdz šim tas darīts trīs reizes, visi testi bija negatīvi.

Dana, medicīnas māsa: “Šos testus veicam nepieciešamības gadījumā, ja ir parādījušies kādi simptomi vai temperatūra vai cilvēks ir atbraucis no šīs valsts, kur ir nepieciešams veikt testu, lai viņu laistu pēc tam ražošanā un, lai viss būtu droši.”

Darbinieki atzīst, ka veselības pārbaudēm un pastiprinātai prasību ievērošanai jābūt, turklāt, Covid-19 inficēšanās gadījumā uzņēmumā nāktos slēgt tikai individuālu cehu vai vienu no nodaļām.

Tomēr papildus dezinfekcijas un individuālo aizsardzības līdzekļu iegāde, kā arī ārstniecības personāla uzturēšana pārtikas ražotājiem rada izmaksas pat vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija nupat kopā ar Veselības un Zemkopības ministrijām ir veikusi aprēķinus par to, cik līdzekļus vidēji mēnesī pārtikas ražotāji tērē piesardzības pasākumiem un ar lūgumu tos kompensēt vērsusies valdībā.