Pārgājienu cienītāji šokā par situāciju Amatas krastā. Vainīgi izrādās mizgrauži

Sociālajās platformās daudzi dabas draugi pauž sašutumu, kādēļ Amatas ģeotakas vienā no posmiem notiek mežistrādes darbi. Sabiedrība ir neizpratnē, kāpēc vienā no ainaviskākajām pastaigu vietām Gaujas nacionālajā parkā nozāģēti koki un izdangāta augsne. Atbildīgās iestādes skaidro, darbi notiek privātīpašumā un tie ir saskaņoti. Galvenais mērķis ir aizvākt egļu astoņzobu mizgrauža bojātos kokus. Tāpēc takas posms pašlaik pastaigām ir slēgts.

Pārgājienu entuziasts Rodions Saltanovs kopā ar vairākiem dabas draugiem devās pārgājienā pa Amatas ģeotaku. Iecienīto tūrisma objektu viņi sasniedza no Ainavu kraujas puses. Šeit nebija nevienas norādes par mežistrādes darbiem un to, ka takas posms tūristiem ir slēgta. Ieraugot situāciju Amatas krastā, cilvēki bija šokā. Ar redzēto Rodions dalījā sociālajās vietnēs. “Es saprotu, ka mežu vajag laiku pa laikam cirst, bet kāpēc nevarēja gar pašu upes malu atstāt joslu, kur iet tūristu taka. Jo tomēr šis ir viens no Latvijas tūristu iecienītajiem objektiem,” saka pārgājienu entuziasts Rodions Saltanovs.

Dabas aizsardzības pārvalde jau aizvadītajā nedēļā izplatīja informāciju, ka takas posms no Kārļu tilta līdz Zvārtas iezim apmeklētājiem ir slēgts mežistrādes darbu dēļ. Tikmēr cilvēki, kas tomēr turp devās, bija sašutuši, ka koki nocirsti pārāk tuvu Amatas krastam. Valsts meža dienesta (VMD) pāstāvis ReTV skaidro, ka Amatas krastos egļu audzes strauji posta egļu astoņzobu mizgrauzis. Šajā gadījumā privātīpašniekam izsniegta sanitārās cirtes atļauja. VMD Centrālvidzemes virsmežniecības vecākais mežzinis Jānis Pētersons saka: “Sanitārā vienlaidus cirtē mēs drīkstam kokus cirst arī līdz upes malai. To drīkstam darīt, tas cilvēkiem jāsaprot, jo šeit ir kaitēkļu invāzija liela un šeit ir jāizvāc kaitēkļu bojātie koki ārā.”

Savukārt meža patologs norāda, lai egļu astoņzobu mizgrauzi ierobežotu, privāto mežu saimniekiem jārīkojas saskaņoti. Pretējā gadījumā tā ir vien sekošana mizgrauzim pa pēdām. Mizgraužu bojātās egles nokalst, pēc diviem vai trijiem gadiem koksne kļūst trausla.

Dabas aizsardzības pārvaldē pārstāvis Rolands Auziņš ReTV stāsta, ka Amatas ģeotaku gadā apmeklē aptuveni 20 tūkstoši tūristu. Bet egļu astoņzobu mizgrauža posta dēļ taka var kļūt apmeklētājiem bīstama, drošības dēļ to var nākties slēgt vēl vairākos posmos. Inspektoriem vairākās vietās jau nācies atbrīvot taku no nokaltušām, vēja gāztām eglēm. “Šī nav tikai vienīgā vieta, tas ir arī citās vietās, kur infrastruktūra ir diezgan apdraudēta no mizgraužu puses.”

Pēc mizgraužu uzlidojuma arī Amatas otrā krastā paveras bēdīga aina, arī tur daudzas egles jau nokaltušas.

Mežziņi saprot, ka cilvēkiem koku ciršana raisa nepatīkamas emocijas un redzētais satrauc. Taču Amatas krastos mežistrādes vēl nav noslēgušies. Īpašnieka pienākums ir teritoriju sakopt un pēc tam to vēl apsekos Valsts meža dienesta mežzinis. Tāpēc kamēr Amatas ģeotakas teritorijā notiek meža darbi tūristi aicināti turp nedoties. 


#SIF_NVZ2022


Foto: Rodios Saltanovs