Daugavpils vienīgo latviešu vidusskolu pagaidām nepārveidos – tāds lēmums pieņemts vakar domē. Izglītības un zinātnes ministrija pēc dokumentu saņemšanas saskaņošanai vērtēs, vai reorganizācija atbilst bērnu izglītības interesēm.
Daugavpilī, Latvijas otrajā lielākajā pilsētā, visas mācības latviešu valodā noris vien divās skolās – Daugavpils Valsts ģimnāzijā un 12. vidusskolā. Vidusskolu iecerēts apvienot ar mazākumtautību skolu, kā arī diviem bērnudārziem. Deputāts Igors Aleksejevs ReTV skaidro, kādēļ rosināja lēmumu atlikt. “Uzskatu, ka ir absolūti pareizi šo jautājumu atcelt un dot pedagoģiskajam sastāvam, skolas vadībai pašiem atbildēt uz jautājumu, kā tīri tehniski tas ir iespējams. Šeit ir laiks saprast, vai ir kādi citi lēmumi, pamatot to, ka šis lēmums, kas vakar tika likts izskatīšanai un deputātu balsošanai, vai ir arī alternatīvi - kādā veidā mēs varam latviešu skolu atstāt pie latviešiem.”
Neapmierinātību par ideju apvienot šīs skolas pauduši arī daži vecāki. Šāds apsvērumu, bet gan citā kontekstā, izskanēja arī domes sēdē. “Mēs nevaram pilsētā šķirot pēc nacionālās piederības. Tas ir nepieņemami. Tā ir lielākajā mērā ksenofobija, mazākajā mērā - necieņa. Līdz kam Daugavpils iedzīvotāji ir atsevišķā daļā nolaidušies? Skatīt, kas ir ierakstīts pasē, kas ir dzimtas saknes? Vai tas ir tas, kādu pilsētu esam vēlējušies?” saka Andrejs Elksniņš, Daugavpils domes priekšsēdētājs.
Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova: “Vecākiem kopumā tā nostāja bija atbalstoša, ja mēs nerunājam par nacionālo jautājumu 12. skolā, mūsu saruna, ļoti ātri sapratām, ka par to mūsu saturisko īpašu domstarpību nav, mums ir citas problēmas.”
Tikmēr šim jautājumam pēc ReTV sižeta, kas aktualizēja problēmu, pievērsīsies arī Izglītības un zinātnes ministrija. Ministre saka – pēc tam, kad deputāti lēmumu būs pieņēmuši, ministrija rīkosies atļauto pilnvaru ietvaros: izvērtēs izglītības kvalitāti, pieejamību, transporta nodrošinājumu un citus aspektus. “Izglītības tīklu visā novadā, ņemsim vērā iesaistīto pušu – gan skolēnu, gan pedagogu, gan vecāku informētību par šiem procesiem. Mēs kā ministrija vairākus gadus esam strādājuši pie tā, lai tiktu īstenota pāreja uz mācībām valsts valodā. Nosakot, ka vidusskolas posmā visi mācās valsts valodā, pirmo, sesto klašu skolēniem ne mazāk kā 50%. Septītās, devītās klases posmā tie ir 80%,” norāda Anita Muižniece, izglītības un zinātnes ministre.
Nākamā domes sēde paredzēta 10. februārī, līdz tam sagaidot piedāvājumus no 12. vidusskolas un citām iesaistītajām iestādēm. Tad arī gaidāms lēmums par šīs skolas nākotni.
