Par tekstila atkritumu apsaimniekošanu, iespējams, būs jāmaksā iedzīvotājiem

Pašvaldībās, kur jau uzsākta tekstila savākšana, iedzīvotājiem pašreiz par to nav jāmaksā. Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija pauž bažas, ka jau nākamgad, kad tekstila šķirošana būs obligāta visās pašvaldībās, iedzīvotājiem var nākties par to maksāt. Iemesls esot nepieņemtās likuma izmaiņas Dabas resursu nodoklī (DRN), kas paredzēja, ka arī par tekstila atkritumu apsaimniekošanu maksā ražotājs. 

Ik gadu Latvijas tirgū nonāk 25 tūkstoši tonnu tekstilmateriālu. Tekstila atkritumu šķirošana Latvijā jāievieš no nākamā gada. Vairākas lielās pilsētas un Pierīgas pašvaldības to jau uzsākušas, uzstādot tiem atsevišķus konteinerus. Vien iedzīvotājiem jāievēro, ka tajos drīkst ievietot tikai tīrus un nesaplēstus apģērbus un apavus. Šādu konteineru apsaimniekošanas izmaksas pašreiz gulstas uz uzņēmumu pleciem.

Izmaiņas Dabas resursu nodokļa likumā paredzēja, ka tekstila atkritumu apsaimniekošanas sistēmu finansēs tekstila ražotāji, taču, tā kā tās netika pieņemtas, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ReTV pauž bažas, ka par to varētu nākties maksāt iedzīvotājiem. Viens no iemesliem ir arī ierobežotās iespējas otrreizējai izmantošanai nederīgo tekstilu nosūtīt uz pārstrādes rūpnīcām. “Bažas ir par to, ka otrreizējais materiāls (vismaz pirmos divus, trīs gadus), uz pārstrādi reti kur iet, līdz ar to tas ies uz apglabāšanu poligonā. Kā jūs zināt, poligonā DRN ar katru gadu tiek celts augšā. Tas ir tas cipars, kas sadārdzinās,” saka Armands Nikolajevs, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs.

Dobelē, kur tekstila šķirošanas konteineri uzstādīti februāra beigās, komunālo pakalpojumu vadītājs teic, ka sadarbības partneris apliecinājis, ka vismaz šogad un nākamgad maksa par tekstila atkritumiem tarifā netikšot iekļauta. “Domāju, ka situācija labosies. Ministru kabinetā (MK) sapratīs, ka jāpaplašina ražotāju atbildības sistēma attiecība par tekstilizstrādājumiem. Jāmaksā tam, kas rada šos atkritumus, nevis visiem nodokļu maksātājiem,” saka Ivars Spole, SIA “Dobeles komunālie pakalpojumi” valdes loceklis.

VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere: “Šāds priekšlikums kopā ar pārējiem tika iesniegts MK pagājušā gada septembrī budžeta pakotnes ietvaros, bet no šīs pakotnes tas tika izņemts ārā, jo valdība nevirzīja uz priekšu normatīvos aktus, kur paredzēti jauni nodokļu objekti vai palielināt nodokļu likmes.”

Kā ReTV skaidro ministrijā, DRN likums neesot vienīgais, kas problēmu atrisinātu. Atbilstoša norma šobrīd iestrādāta arī Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumos. “Likumprojekts šobrīd atrodas saskaņošanā, bet visai drīz tiks iesniegts MK, tālāk virzīts uz Saeimu pieņemšanai. Protams, būtu labi, ja abi šie likumprojekti virzītos vienlaicīgi, bet viss pamats tiks ielikts jau šajā otrajā likumā,” pauž Rudīte Vesere.

Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija aprēķinājusi, ka izdevumi gan tekstila savākšanai, gan apglabāšanai, kas šobrīd aiziet uz poligonu izmaksā apmēram trīs miljonus eiro. Vidēji rēķinot, tas esot divi eiro uz katru cilvēku. Jāpiebilst, ka no 2025. gada Latvijā paredzēts savākt jebkuras kvalitātes tekstilizstrādājumus.


#SIF_NVZ2022