Pieaugot Ukrainas bēgļu transportlīdzekļu skaitam valstī, aktuāli jautājumi ir gan par šo transportlīdzekļu reģistrāciju CSDD, gan apdrošināšanas gadījumu atlīdzības risināšanu, gan arī par ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanu. Valsts policija norāda, ka jebkurš ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums Latvijā attiecas uz ikvienu, arī uz ārvalstu ieceļotājiem.
Šobrīd neviena valsts iestāde nespēj pateikt, cik tieši Ukrainas iedzīvotāju iebraukuši Latvijā ar savu transportlīdzekli. Likums, ka triju mēnešu laikā transporta līdzeklis jāreģistrē, ir spēkā arī Ukrainas bēgļu mašīnām. “Uz šo brīdi kādi reģistrācijas vai pārreģistrācijas gadījumi CSDD nav notikuši. Pēc šiem trim mēnešiem jāiet ierastie ceļi kā jebkuram cilvēkam, kurš vēlas reģistrēt transporta līdzekli Latvijā,” saka Mārtiņš Mālmeisters, CSDD pārstāvis.
Ukrainā ir cita automašīnu uzskaites sistēma kā Latvijā. Tādas kā mūsu valstī regulārās tehniskās apskates nav - tās esot tikai kravas automašīnām un autobusiem. Iebraucot Latvijā, daļa autovadītāju no Ukrainas ir neziņā par turpmāko rīcību, tomēr ir gatavi pielāgoties prasībām. “Neko mēs nezinām. Mēs atbraucām. Kā es saprotu, Eiropas Savienības teritorijā ar ukraiņu numuriem ir tie trīs mēneši jeb deviņdesmit dienas. Mēs pat nezinām, kam paprasīt, kur ir kāda organizācija, kura varētu pastāstīt, ko tālāk darīt pēc šiem trim mēnešiem. Ja tu atrodies citā valstī, tev ir pienākums saprast vietējos likumus un to, ka te arī ir soda sankcijas,” pauž Ivans, atbraucis ar savu auto no Ukrainas.
Kamēr transportlīdzeklis nav piereģistrēts Latvijā, apdrošināšanas gadījumiem Ukrainas civiliedzīvotājam jābūt tā saucamajai zaļajai kartei, kuras darbības principu var pielīdzināt OCTA polisei. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes loceklis Juris Stengrēvics: “Ir karš, bet tai pašā laikā mēs saņēmuši informāciju no Ukrainas Zaļās kartes biroja, ka viņi pat tagad ir spējīgi strādāt, arī apdrošinātāji ir spējīgi strādāt. Vismaz daļa no viņiem. Ja klients sazinās ar viņiem pat attālināti, ir spējīgi izsniegt zaļo karti.”
Valsts policija atzīmē, ka likumi Latvijā attiecas uz visiem, arī ārvalstniekiem, taču šeit process ir sarežģītāks. Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis: “Gadījumā, ja ārvalstu pilsonis iekļūst ceļu satiksmes negadījumā, pastāv iespēja sastādīt saskaņoto paziņojumu starp dalībniekiem, ja visi apstākļi pieļauj. Ja apstākļi nepieļauj, tad negadījumu reģistrē Valsts policija.”
Ceļu satiksmes negadījuma vai pārkāpuma vietā policija vainīgajam autovadītājam, tajā skaitā arī ārvalstniekam, lēmumu paziņo uzreiz vai nosūta to uz e-pastu. “Šobrīd šī situācija ir tik tālu atrisināta, ka viņam tiešām šī informācija ir pieejama tūlīt un uzreiz pēc paša notikuma. Ja tiek piemērots naudas sods, tad attiecībā uz ārvalstu vadītājiem ir noteikta kārtība, ka šis naudas sods ir jāsamaksā pārkāpuma vietā. Pretējā gadījumā vadītājam tiek aizturēta vadītāja apliecība līdz naudas soda apmaksai,” skaidro Juris Jančevskis.
Reģistrēt auto Latvijā varēs tad, kad visi piemērotie sodi būs nomaksāti. Visi ceļu satiksmes pārkāpumi uzkrājas Valsts policijas datu bāzē un tiekot monitorēti.
#SIF_NVZ2022
