Par katru suņu uzbrukumu svarīgi ziņot

Lai arī kopš vakara, kad, esot īstajā vietā un īstajā laikā, pie Baldas ūdensdzirnavām Aleksandram izdevās glābt kādu Rēzeknes novada iedzīvotāju, viņš aizvien ir emocionāls. Sajūta pieturā nav omulīga, tālumā dzirdamas suņu rejas, kas atkal atgādina par notikušo.

Suņu uzbrukuma aculiecinieks Aleksandrs Lubāns pauž: “Viņi nelēkā draudzīgi, viņi vienkārši viņu plēš, reāli kož no visām trīs pusēm. Trīs milzīgi suņi. Ielēca viņa mašīnā, mētelis saplēsts, roka sakosta. ” “Tie suņi terorizē, cik pēc tam Facebook palasīju tos komentārus, diezgan bīstama tā situācija,” tiek piebilsts.

Pie ieraksta sociālajos medijos vērojams liels apkārtējo iedzīvotāju sašutums, cīņa ar saimnieku nepieskatītiem suņiem ilgst jau ceturto gadu.

Iedzīvotāju konsultatīvā padome Valsts policijā un novada pašvaldībā vērsās vēl ar diviem jauniem iesniegumiem par gadījumiem, kad suņu šajā pusē uzbrukuši cilvēkiem.

Vēstule atbildīgajām institūcijām sūtīta arī 2017. gadā, tomēr bez īpaša rezultāta. Pēc pēdējo dienu notikumiem, nolemts rīkoties vēlreiz.

“Diemžēl šobrīd atklājas aizvien jauni fakti. Bija minēti gadījumi, kad bija kosti cilvēki, un tie blakus kaimiņi ir glābuši viņus. Ir bijuši gadījumi, kad atnāk uz pagalmu un bērni ārā,” stāsta Pušas pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes pārstāvis Ilmārs Ratniks.

VP Latgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Lāsma Kursīte saka: “Šādu statistiku mēs neveicam tieši par dzīvnieku uzbrukumiem, bet ik pa laikam, protams, mēs saņemam šādus izsaukumus. Pat šomēnes bija tāds izsaukums, kad Ludzas iecirkņa apkalpojamajā teritorijā persona vērsās policijā ar iesniegumu, ka viņu ir sakodis suns. ”

Rēzeknes novada pašvaldība suņu bīstamību nevērtē. Pērn maijā noslēgts līgums ar biedrību “Dzīvnieku patversme Mežavairogi” par klaiņojošo dzīvnieku uzraudzību. Tam vidēji gadā piešķirot 18 000 eiro. Sadarbībā ar Valsts policiju (VP) secināts, ka nereti ir grūti noteikt, kas ir konkrētā dzīvnieka saimnieks.

Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Troška: “Kamēr nemainīsies pašu cilvēku izpratne un attieksme, šis jautājums pastāvēs kā problēma. Liels solis uz priekšu būtu, ja tie suņi tiktu čipēti, tomēr čips būtu, pēc čipa varētu noteikt.”

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ik gadu saņem ap 800-900 iesniegumus par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem, pamatotas no tām ir aptuveni trešdaļa. Ja ir aizdomas, ka mājdzīvnieks bīstams, PVD nāk talkā arī VP, vispirms nosaka stingrākus dzīvnieka turēšanas noteikumus.

PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa stāsta: “Ārā nevar vest dzīvnieku bez uzpurņa. To drīkst darīt tikai attiecīga vecuma cilvēki. Saite, pavada nedrīkst būt garāka par pusotru metru. Jāizņem lauksaimniecības datu centrā šī īpašā atšķirības zīme – tā ir sarkana kaklasiksna.”

Pērn no 29 izvērtētajiem suņiem bīstami sabiedrībai bijuši pieci. Nereti iedzīvotāji par suņu nodarīto postu baidās ziņot atbildīgajiem dienestiem.

“Cilvēkam nedrīkst baidīties no tā, ka viņš ziņos policijai. Šāda atbildīga cilvēku rīcība, iespējams, turpmāk var novērst kādu nelaimes gadījumu,” saka Lāsma Kursīte.

Kopš pērnā gada vasaras spēkā ir “Administratīvās atbildības likums”, tāpat arī, ja suns nodarījis miesas bojājumus. Saimniekiem var uzlikt naudas sodu no 14 līdz 600 eiro, smagos gadījumos – sodīt ar brīvības atņemšanu.


Foto: unsplash.com