Administratīvi teritoriālā reforma jauno novadu pašvaldībām ir nākusi ar visai apjomīgu darbu sarakstu, tostarp jāveido jauni ģerboņi. Tas nav obligāts pienākums, taču vairākums vietvaru jau spērušas pirmos soļus jaunas emblēmas veidošanā.
Pārzīmētas ir ne tikai novadu robežas kartē, bet jāveido arī jauna vizuālā identitāte. Valsts heraldikas komisijā ReTV stāsta – aptuveni 20 no 43 pašvaldībām ir sākušas darbu un strādā pie jauniem ģerboņiem. “Daudziem liekas tā, ka var uzzīmēt kaut kādu puķi vai putnu, bet heraldika nav ilustrācija. Heraldikā ir tikai četras krāsas, tikai divi metāli, tātad - tas ir ierobežojums. Nav ilustrācijai atbilstošā ēnojuma. Nav ilustratīva stāsta,” saka Ramona Umblija, Valsts heraldikas komisija pārstāve.
Meklējot savu ģerboni, priekšā gaidāms nopietns un laikietilpīgs darbs - to atzīst arī pašvaldībās. “Pēdējos divus mēnešus mēs esam aktīvākā darba fāzē, lai saprastu, cik daudz veidot jaunus simbolus, cik daudz aizņemties no, piemēram, Cēsu rajona vai apriņķa ģerboņa. Esam agrīnā skiču izstrādē. Tas aizņem vairāk laika, nekā bijām domājuši,” norāda Kārlis Pots, Cēsu novada pašvaldības pārstāvis.
Smiltenes novada pašvaldības pārstāve Linda Beitika: “Apvienojoties sajūta bija tāda, ka mēs esam jauna teritorija, jauns veidojums un jābūt arī jaunam simbolam, ar kuru sevi identificēt. Šodien ir ģerboņu ideju konkursam noslēgums, ir iesniegtas jau 30 idejas. Komisijas locekļi izvērtēs, izvirzīs trīs labākās idejas, un tad iedzīvotājiem tiks dota iespēja atdot savu balsi, bet pēc tam noteikti konsultēsimies ar heraldikas komisiju.”
Pēdējās nedēļās pašvaldības Valsts heraldikas komisijai konsultācijas lūdzot ļoti aktīvi. Taču līdz šim apstiprināts tikai viena novada – Ādažu – izstrādātais ģerbonis. “Kas tad ir unikālais šai apvienotajai teritorijai? Te nāca talkā vietējie vēsturnieki. Izteica vienu ģeogrāfisku faktu – Gaujas ieteka jūrā. Tā pieder tikai šim novadam. Nav citam. Un Dortmaņa lobēlijas – tās ir tās, kas aug divos ezeros Ādažos. Tas ir aizsargātais augs, kura dēļ divos ezeros nevar peldēt,” saka Ramona Umblija.
Visgrūtākais ģerboņa veidošanā esot pirmais solis – izdomāt koncepciju un atrast teritoriju vienojošus simbolus. “Ģerbonim jābūt savā formā lakoniskam. Ikdienā ģerbonis tiek izmantots oficiālajos dokumentos, veidlapās, vizītkartēs, zīmogos. Jābūt ieraugāmam un saprotamam pusotra centimetra izmērā. Visbiežāk visvairāk jautājumu: kā, ar ko sākt?” saka Ramona Umblija.
Novadiem, kuri reformas rezultātā būtībā ir atgriezušies tajās robežās, kādas bija laikos, kad bija rajoni un apriņķi, izlemt esot vieglāk. “Jau pērn vienojāmies, ka atstāsim līdzšinējo Siguldas novada ģerboni. Reforma savā ziņā ir atgriezusies kaut kur vēsturē, jo Krimulda un Turaida jau ir bijušas kopā. Viņiem arī ģerbonī ir ābols. Savukārt Siguldas novada ģerbonī ir ābolu lapiņas. Līdz ar to neredzējām nepieciešamību mainīt tik daudz to vizuālo identitāti,” pauž Sindija Brikmane, Siguldas novada pašvaldības pārstāve.
Pašvaldībās, kuras maina vizuālos elementus, idejām aktīvi daloties arī iedzīvotāji. Ramona Umblija gan iesaka pašvaldībām nesteigties. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nekādu termiņu nav nospraudusi.
