Eiropā valdošais papīra deficīts ievērojami sadārdzinājis tipogrāfiju pakalpojumu izmaksas arī Latvijā. Tas savukārt izraisījis drukāto preses izdevumu cenu celšanos un liek prognozēt, ka vairāk būs jāmaksā arī par jaunajām grāmatām. Papīra krīze un kopējā inflācija diemžēl var izrādīties nepanesams trieciens dažam uzņēmumam, tātad - bankroti.
Viens no Eiropas papīra deficīta cēloņiem ir divu lielu Skandināvijas papīra ražotāju darbības izmaiņas – viens no tiem paziņoja, ka papīra ražošanu pārtrauc.
Visvaldis Trokša, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Tas nebija negaidīti, tas bija tas, ko viņi paziņoja jau pagājušajā gadā, ka šāds solis būs un ka diezgan daudzi tūkstoši tonnu papīra, kuras tika sekmīgi ražotas un tirgotas gan Eiropā, gan Skandināvijā, no šī tirgus izpalika. Tas bija solis numur viens. Klāt nāk vēl viens solis, ko pieņēma papīra ražotājs “Stora Enso”, kuri bija plānojuši samazināt papīra ražošanas apjomus komercdrukā, kas attiecas uz laikrakstiem un žurnāliem, no šī gada novembra, bet viņi šo procesu paātrināja un šo procesu uzsāka jau jūlijā.”
Līdz ar to papīra apjomu ražošana Eiropā strauji samazinājās un ietekmēja arī Latviju, jo lielā mērā esam atkarīgi tieši no Skandināvijas papīra. Pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu, pārējie ražotāji papīra cenas paaugstināja. Vēl vairāk to sadārdzināja enerģētikas cenu kāpums, kopumā – par 20-30%. Taču papīra trūkumam ir vēl kāds iemesls – līdzšinējā atkarība no Austrumu tirgiem.
Māris Matrevics, SIA “Jelgavas tipogrāfija” valdes priekšsēdētājs: “Es domāju, ka visvairāk tieši šis Ķīnas faktors ir ietekmējis, piegādes no Ķīnas, no Indonēzijas – bija pietiekami daudz papīra, ko veda no turienes. Tagad vest vairs nav izdevīgi. Arī Eiropas grāmatas tika ražotas pietiekami daudz Ķīnā – arī tas tagad vairs nav izdevīgi.”
Papīra deficīts, tā cenu kāpums un citi faktori drukas pakalpojumus sadārdzinājuši par 30-40 procentiem, jau ir ietekmējuši drukāto preses izdevumu cenas.
“Ar ko mēs nebijām rēķinājušies, ka šis cenu kāpums būs tiešām tik liels, sasniedzot 15-20%. To mēs diemžēl nevaram akumulēt, tāpēc cenas esam pacēluši uz nākošā gada abonēšanu, un tiks celtas [cenas] arī izdevniecības produkcijai – grāmatām, jo diemžēl citas izejas nav,” norāda Guntars Kļavinskis, A/S “Latvijas Mediji” valdes priekšsēdētājs.
Vija Kilbloka, SIA “Apgāds Zvaigzne ABC” valdes priekšsēdētāja: “Es saprotu, ka ir sākusies atkal tāda kārtīga inflācija, kura arī manā pieredzē ir bijusi. Vienkārši ir ļoti jāskatās, ko tu dari. Es, teiksim, jau nākamajam gadam esmu kolēģiem teikusi, ka izdevējdarbības apjomi ir jāsamazina, jo iespējams, ka cenas augs visam un cilvēku pirktspēja stipri samazināsies. Tātad - mums ir šie Ziemassvētki, pēc tam mums ir, kā saka, ne nu ziemas guļa, bet mums ir jāskatās, kā attīstās situācija.”
Kaut gan no nākamā gada grāmatām un preses izdevumiem PVN likme samazināta no 12 līdz 5%, papīra deficīta un citu faktoru izraisīto cenu kāpumu tas amortizēs tikai daļēji.
Guntars Līcis, Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors: “Cerēt, ka mēs varēsim uz tā rēķina pazemināt cenas, būtu naivi, jo inflācija un tas cenu sadārdzinājums, ko mēs redzam šobrīd kaut vai ar elektrību, mums nerosina tādas īpaši labas izjūtas.”
Visvaldis Trokša, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Tas ir arī tāds dziedniecisks periods, kurš - diemžēl man jāsaka – vājākos spēles dalībniekus no spēles izslēgs.”
Kaut gan preses izdevumi un jaunās grāmatas sadārdzināsies, tomēr ir arī kāda laba ziņa - 5% PVN likme izraisīs jau izdoto un veikalu krājumos esošo grāmatu cenu krišanos, akcentē grāmatizdevēji. Taču preses izdevumu sadārdzināšanās varētu likt meklēt iespējas samazināt citas izdevumu pozīcijas, piemēram, žurnālistu atalgojumu, tā no jauna aktualizējot redakcionālās neatkarības problēmu.
