Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū Latvijā vērojama augšupejoša tendence, lai gan pandēmijas sākumpunktā tas piedzīvoja nelielu sastingumu. Uzņēmuma “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns ReTV Ziņām šo faktu skaidro sekojoši - korekcijas mājokļu tirgū šobrīd ievieš attālinātais darbs un mācības.
Edgars Šīns, “Latio” valdes priekšsēdētājs, saka: “Cilvēki koriģē savus plānus, un ir tādi klienti, kuri nopirkuši kaut ko, kur pārgulēt, kamēr intensīvi strādā, bet, ja tur ir jādzīvo un jāstrādā, un bērni jāskolo, tad īsti nederēs.” Tiek vēl piebilsts, ka neesot starpības, cik istabu ir dzīvoklī vai mājā, jo viena vienmēr tāpat pietrūkšot.
Aizvien lielākais nekustamo īpašumu darījumu skaits saglabājas Rīgā un Pierīgā. Pēc “Swedbank” aplēsēm, tie ir aptuveni 80% no visiem veiktajiem pirkumiem. Populārākie aizvien ir sērijveida dzīvokļi mikrorajonos, kuriem saglabājas stabila cena līdz 1000 eiro par kvadrātmetru. Aizvien pieaug interese arī par dzīvokļiem jaunajos projektos, šajā segmentā vērojams pakāpenisks cenu kāpums.
“Swedbank” Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis pauž: “Pierīgā privātmājas interesantas, ņemot vērā, ka to cenas līdzīgas plaša Rīgas dzīvokļa cenai, līdz ar to, kad cena ir no 150-200 tūkstošiem eiro, tad var sākt domāt, vai vēlas dzīvot privātmājā vai dzīvoklī.”
Tikmēr nekustamo īpašumu uzņēmuma “LVKV” valdes priekšsēdētājs Jānis Biernis, kurš darbojas Vidzemē, situāciju šajā reģionā raksturo sekojoši - šobrīd pieprasījums pat pārsniedz piedāvājumu.
Jānis Biernis: “Šogad un pagājušogad ir neraksturīgi liela interese par dzīvojamām mājām, lauku mājām, brīvdienu mājām. Lai gan liela interese, tas nenozīmē, ka cena aug. Pērk visu, kas pagadās, bet piedāvājums jau plašāks nav kļuvis. Piedāvājums ir tāds, kāds tas ir.”
Šādi gan varot raksturot situāciju, kura šobrīd izveidojusies ap trijām lielākajām Vidzemes pilsētām: Valmieru, Cēsīm un Smilteni. Attālākos reģionos īpašumu tirgus šobrīd stagnējot dēļ reģionālās reformas - tā uzskata Biernis.
“Swedbank” pārstāvis Dūcis ReTV Ziņām uzsver, ka banka valsti nedalot melnajā vai baltajā zonā. Ja īpašumam esot pietiekoša tirgus vērtība, banka to esot gatava finansēt neatkarīgi no atrašanās vietas.
Tikmēr “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns stāsta, ka, viņaprāt, īpašumu tirgus lauku reģionos šobrīd dzīvo pelēkajā zonā, cenas bieži ir neadekvātas, kā arī neatbilstošas īpašuma patiesajai vērtībai. Nereti cilvēki īpašumus laukos iegādājas emociju vadīti, vēlāk to pat nožēlojot.
“Tie tālie pirkumi no Rīgas, scenārijs ir tāds - pirmajā gadā ir sajūsma, brauc visu vasaru, otrajā vasarā padzīvo mēnesi, trešajā aizbrauc tikai uz Jāņiem, ceturtajā domā, kurš to zāli nopļaus, piektajā ir jautājums, kā šo visu pārdot,” skaidro Edgars Šīns.
Eksperti uzsver, ka šopavasar īpaši pieaugusi interese par privātmāju būvniecību gan Pierīgā, gan arī aktīvajos reģionu centros. Kopumā valstī īpašumu tirgus esot līdzsvarā, pārdošanā izlikts īpašums ar adekvātu cenu pircēju var atrast vidēji divu mēnešu laikā.
