Palielinās meža cūku populācija; risks par jaunu Āfrikas cūku mēra vilni

Pandēmijas laikā būtiski pieaudzis meža cūku skaits, līdz ar to pieaug arī Āfrikas cūku mēra izplatība. Iemesls ir vienkāršs - pandēmijas laikā bija liegtas medības.

 Āfrikas cūku mēris pirmo reizi Latvijā tika konstatēts pirms septiņiem gadiem - 2014. gadā. Trīs gadus vēlāk tas sasniedza savu augstāko punktu - gandrīz 20 tūkstoši mājas cūkas tika pakļautas slimībai un tika likvidētas, tai skaitā cieta daudzas saimniecības. Pēc pēdējiem statistikas datiem, pērnā gada laikā likvidētas vairāk kā 11 tūkstoši mājas cūku, bet tikai 377 meža cūkas.  “Šobrīd mūsu tā epidemioloģiskā situācija ir sekojoša - skarta ir visa valsts teritorija. Ir divas galvenās vietas, kur šobrīd vīruss cirkulē, tā ir Kurzeme, kur varētu nosaukt par tādu pirmo frontes līniju, vilni, kur joprojām no 2014. gada līdz šim brīdim ir aizgājis, šobrīd ir aktīvs un iekaro jaunas teritorijas Dienvidkurzemes un Dienvidrietumu virzienā,” pauž Mārtiņš Seržants, Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks.

 “Un otrs ir tur, kur Latvijā mēris ienāca – Baltkrievijas, Krievijas pierobeža, kur diemžēl mēris ir atjaunojies, kas varētu kalpot par tādu bumbu ar laika degli, kur varētu sākties jauns epidēmijas vilnis,” skaidro Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Iemesli meža cūku populācijas pieaugumam ir vairāki, bet galvenais - pandēmija un tās laikā pieņemtie likumi. “Pagājušajā gadā, piemēram, ziemas periodā, pašā aktīvākajā medību sezonā, Covid-19 dēļ tika aizliegts gan dzinējmedības, gan arī individuālās medības bija stipri ierobežotas. Faktiski šis mazais procents, ko varbūt katru gadu nenomedī, reizēm objektīvu iemeslu dēļ, reizēm tāpēc, ka ir dzirdēts uzskats, ka mednieki domā, ka slimība ir jau beigusies. Tāpēc meža cūku populācija ir jāpasaudzē un jāpieaudzē atpakaļ, jo tas būs nozīmīgs medību resurss,” skaidro Mārtiņš Seržants.

Vienīgais veids, kā izskaust Āfrikas cūku mēri, ir meža cūku medīšana, taču ar to tik labi nesokas. Mednieki saka - ir jātērē laiks un mednieku kolektīvu līdzekļi, lai nodotu analīzes un sagaidītu rezultātu. “Gan medniekiem, gan cūkaudzētājiem ir jāievēro šī biodrošības pasākumi, profilakses pasākumi, ar ko mēs varam novērst slimības ienākšanu gan dzīvnieka novietnē, gan lēcienveida infekcijas izplatīšanos meža cūku populācijā,” saka Mārtiņš Seržants.

Šogad no pārbaudītām 17 tūkstošiem meža cūku 325 tika konstatēts Āfrikas cūku mēris. Kā ReTV stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvis - Āfrikas cūku mērim ir arī plusi. “Faktiski ir uzlabojusies biodrošība mājas cūku novietnēs, arī dažādi biodrošības un higiēnas pasākumi medību saimniecībās, tai skaitā medījumu apstrādē.”

No cūku mēra visvairāk cieš cūkkopības nozare, jo, ja vienai cūkai fermā tiek atklāta slimība, tiek likvidētas visas. Visbiežāk mēri fermās ienes paši cilvēki. Šogad viens gadījums tika konstatēts Ventspils pusē, kur tika likvidēti 2000 cūku. “Saimniecība vēl nav atjaunojusies, jo tur vēl aizvien notiek mazgāšana, dezinfekcija. Šo noskalojumu ņemšana, lai pārliecinātos, ka tiešām viss ir tīrs no šī vīrusa, bet jāsaka tā, ka tā nav tikai Latvijas problēma, tā šobrīd ir pasaules problēma, arī Eiropas Savienības eksperti atzinuši, ka Āfrikas cūku mēris ir ārpus kontroles, ka tas ir mežā un neveiksmīgi notiek tā apkarošana,” saka Dzintra Lejniece, Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Āfrikas cūku mēris pirmo reizi uzliesmoja sešdesmitajos gados Spānijā, no tā laika tiek izstrādāta vakcīna. Šobrīd vairākas valstis izmēģina šīs vakcīnas efektivitāti. Tā kā šis vīrus ir sarežģīts un ik pa laikam mutējas, tad pagaidām darbs pie vakcīnas gala iznākuma ir neveiksmīgs. 


Foto: Freepik