Jaunsardzes centra telpas Rēzeknes 4. vidusskolā ir tukšas. Reizēm instruktori šeit attālināti vada valsts aizsardzības mācību. Šogad brīvprātīgi pilotprojektā piedalās 69 mācību iestādes, no kurām teju trešdaļa ir no Latgales. Nākamgad visām šīm skolām pievienosies klāt vēl 30 jaunas, vairākas arī Rēzeknes un Ludzas pusē.
Jaunsardzes un informācijas centra Jaunsardzes departamenta 2. novada nodaļas vadītājs Juris Lelis pauž: “Piemēram, šogad, ja skaitliski skatāmies, tās ir četras skolas, bet līdz ar to tajās skolās, kas jau pieteikušās, atveras vairāk grupu.”
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks saka: “Mums katru gadu ir savs izvērtējums, kur mēs cenšamies saprast, kas varbūt ir uzlabojams. Aptaujājam arī esošās skolas, kur šī mācība jau notiek, lai 2024. gadā šis kurss būtu vēl perfektāks.”
Programma, darba plāni un metodiskie norādījumi jau ir izstrādāti, taču aizvien mācību saturā tiek integrēta arī līdz šim gūtā pieredze. Svarīgi būs palielināt arī to instruktoru skaitu, kam ir pedagoģiskā izglītība. Lai valsts aizsardzības mācība obligāti notiktu visām 10. un 11. klasēm, nepieciešami vismaz 350 šīs stundas pasniedzēji.
“Mēs jau tagad meklējam jaunus instruktorus, jaunus darbiniekus, skatoties nedaudz uz priekšu, pusgadu uz priekšu, gadu un pat divus gadus uz priekšu. Latvijā top valsts aizsardzības mācības un fizkultūras skolotāja profesija, tas ir Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā,” atzīst Juris Lelis.
Pandēmijas apstākļi rada sarežģījumus un bažas arī par to, kā, sākot ar 2024. gadu, mācību stundas organizēt. Valsts aizsardzības mācība ir tā, kurā nepietiek tikai ar tiešsaistes nodarbībām, jo nepieciešama praktiskā pieredze.
“Tas ir arī tas, kas viņiem šobrīd visvairāk pietrūkst. Jā, viņi dara, viņi orientējas individuāli, no lauka kaujas iemaņām kaut kādas pamattēmas, apvidus novērošanu viņi veic individuāli, bet viņi neiegūst to, ko viņi darītu kolektīvi un kopā,” skaidro Linda Tihonova, aizsardzības mācības pasniedzēja Rēzeknē.
Artis Pabriks: “Mēs ļoti ceram, ka skolu sistēma atvieglosies pēc vakcinēšanās. Mēs arī par to runājam visu laiku ar Kariņa kungu valdības sēdēs. Šeit man ir ar Izglītības un zinātnes ministriju diezgan vienota nostāja, ka mums ir jāatrod veids, kā pēc iespējas ātrāk skolēnus atgriezt skolās.”
Ja šovasar epidemioloģiskā situācija uzlabosies, tad jaunieši no visām pilotprojekta dalībskolām iekavētajās praktiskajās nodarbībās varēs piedalīties vasaras nometnēs. Pavisam 69 skolās valsts aizsardzības mācību apgūst 2000 jauniešu, kam nākamgad no Latgales pievienosies vēl 500.
