Likums paredz, ka no Ukrainas atbraukušajiem valsts apmaksā ēdināšanas un izmitināšanas izdevumus no 24. februāra līdz 90 dienām. Šobrīd daudziem no atbraukušajiem rit uzturēšanās trešais mēnesis, tāpēc Latvijas pašvaldībām jāparedz vēl papildus budžeta līdzekļi, jo karadarbība turpinās, civiliedzīvotāji no Ukrainas turpina iebraukt Latvijā.
Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā Latvijā reģistrēts vairāk kā 21 tūkstotis no Ukrainas iebraukušo, bet izmitināšanas pakalpojumus pieprasījuši vairāk kā deviņi tūkstoši ukraiņu. Anna Kuščova, ukrainiete no Vinnicas, šonedēļ tiek izrakstīta no Ventspils slimnīcas Dzemdību nodaļas. Viņa savu meitiņu vedīs uz tantes mājām, ko pagaidām sauc par savām. Šis ir trešais Ventspilī piedzimušais ukraiņu mazulis. Annai pienāksies tādi paši sociālie pabalsti, kādus saņem jaunās ģimenes Ventspilī ar ilgstošu deklarēto adresi. Lai arī meitiņas tētis tālu, rūpes par jauno māmiņu uzņēmušies radi. “Tas bija mans lēmums. Es izvedu no turienes. Ja nebūtu grūtniece, varbūt vēl būtu tur. Bet es gribēju, lai bērniņš piedzimst zem mierīgām debesīm,” saka Anžela Gorbatenko, ventspilniece.
Vairumam Ventspilī iebraukušo tuvojas trešais mēnesis Latvijā bēgļu statusā. Ministru kabinets ir lēmis, ka Latvijas valsts tikai līdz 90 dienām nodrošinās primāro atbalstu – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, kā arī pirmās nepieciešamības preces, kamēr ilgst bruņotais konflikts. “Par to diskusijas šobrīd notiek, tiek spriests par modeļiem, kādā veidā to risināt. Iekšlietu ministrijas vadībā ir darba grupa, kas strādā diendienā ar šiem jautājumiem,” norāda Arturs Toms Plešs, VARAM ministrs.
Viena no lielākajām kara bēgļu kopienām apmetusies Ventspilī. Pilsētā sasniegts maksimālais plānotais bēgļu skaits - vairāk kā 500. Likums paredz, ka sociālo palīdzību nodrošina tā pašvaldība, kurā ir atbraukušās personas dzīvesvieta. Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš: “Tas ir pašvaldības budžets. Mēs to priekšfinansējam. Valsts ir apsolījusi lielāko daļu kompensēt, bet mēs vēl nevienu maksājumu neesam saņēmuši. Bet tas ir normāli, vienmēr ir pāris mēnešu inerce šādiem jautājumiem. Bet, ja mums nebūs skaidras garantijas par to, kāda apjoma šie pakalpojumi tiek kompensēti no valsts, būs jāizvērtē, ko varam atļauties!”
Likums paredz, ka sešus mēnešus pēc ilgtermiņa vīzas piešķiršanas pašvaldība neveic Ukrainas iedzīvotāja materiālo resursu izvērtēšanu, tāpēc visiem pienākas pabalsti un piemaksas par katru bērnu. Ventspils pilsētā sociālais dienests šobrīd strādā ārkārtas režīmā. “Valsts politikas nav pēc 90 dienām. Pašvaldības politika ir: mēs cilvēkus nelaimē neatstāsim. Tas ir vairāk, ka skaidrs, ka par cilvēkiem tiek rūpēts. Viņi ir cietuši. Bet es vēlreiz saku, ka valsts politikas nav,” uzsver Una Lapskalna, Ventspils Sociālā dienesta vadītāja.
Iekšlietu ministrija jau informējusi pašvaldības, ka patlaban jādomā par atbalsta sniegšanu tiem bēgļiem, kuri izšķirsies par palikšanu Latvijā ilgāk par trim mēnešiem.
