Pašlaik nekas neliecina par to, ka Krievija būtu atteikusies no iespējamās agresijas Ukrainā. Ja tas tiešām notiks, NATO atbildēs momentā, tā atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) svētdien intervijā ReTV raidījumam “Re:Skats”. “Pašlaik neviens nerunā par to, ka NATO varētu iesaistīties karadarbībā Ukrainā tieši, jo Ukraina, lai arī ir mūsu sabiedrotā, tomēr nav NATO. [..] Es domāju, ja šāds iebrukums notiktu, ja Putins uz to izietu, manuprāt, šai atbildei būtu jābūt momentārai. Un tas, protams, nozīmē arī lielāku palīdzību tieši robežvalstīm - kā mums,” norādīja A. Pabriks.
Aizsardzības ministrs arī atzina, ka Latvijas bruņotie spēki jau vairākus mēnešus ir “gana augstā gatavības pakāpē”. Ja kaimiņvalstīs sākas reāls militārs konflikts, mūsu valstij būtu nepieciešams lielāks sabiedroto militārais atbalsts. “Šeit pieaugtu mūsu prasības pēc papildu sabiedroto dislokācijas Latvijas teritorijā, pēc lielākas militārās un finansiālās palīdzības Latvijai,” skaidroja ministrs. A. Pabriks arī atzina, ka viņa rīcībā gan pagaidām nav precīzu ziņu par to, cik karavīru un bruņotās tehnikas vienību uz Latviju varētu sūtīt, piemēram, ASV.
Aizsardzības ministrs arī pauda pārliecību, ka Latvijas armija patlaban ir efektīvākā starp trīs Baltijas valstīm, tādēļ pagaidām viņš neredz pamatu obligātā militārā dienesta ieviešanai. “Es uz šo mirkli teiktu, ka drīzāk, nē, jo mēs neesam izsmēluši tās visas iespējas un resursus, kas mums ir pieejami jau šodien, lai palielinātu gan gatavību, gan sabiedrības skaitlisko sastāvu armijā. [..] Obligātā dienesta izveidošana un sistēmas maiņa prasa ļoti daudz gadus, ļoti daudz naudas, arī ļoti daudz resursu, kas šos jauniešus apmāca. Mums vienkārši šādu resursu pašlaik nav,” atzina A. Pabriks. Vienlaikus ministrs atzina, ka militārpersonu atalgojums pamazām kļūst nekonkurētspējīgs un nepieciešams to celt: “Būs jādomā arī par atalgojumu, jo mēs redzam, ka ir diezgan daudz karavīru, kas pēc piecu gadu dienesta tomēr izvēlas aiziet prom.”
