Restaurējot Alūksnes Jaunās pils telpas, atklājušies vēsturiski pārsteigumi! Eksperti saka - atjaunojot Latvijas pilis un citas vēsturiskās ēkas, tie gaidāmi ik uz soļa.

Zem špakteles un monotonu krāsu kārtām Alūksnes Jaunajā pilī vairākas desmitgades slēpušies 19. gadsimta gleznojumi. Restauratoriem gandrīz divu gadu ilgā projektā tos ir izdevies atsegt. “Kopā bija apakšā kādas 15 kārtas pārkrāsojumi, augšā apmēram 12. Augšpusē nebija apmetums, tikai vietām. Lai padomju laikā dabūtu taisnu sienu, tur uzliek špakteli virsū. Pati pirmā krāsojuma kārta ir tur redzama – Štrombergs 1909. gadā, iespējams, ka viņš atstāja savu autogrāfu,” saka Zinaīda un Gunārs Grīnfeldi, restauratori.

Restauratori neslēpj – darbs šajās klavieru un ērģeļu istabās ir bijis izaicinājums. “Dienā ir dažādi, augšpusē mazāk, bet, nu, tik daudz – kārtu pa kārtai. Viens nāk ar kaltu, otrs nāk ar tvaiku, ar ķīmiju, virsū jāliek un jāgaida desmit minūtes.”

Ceļš līdz tam, ka pils mūzikas salonus atkal rotā grifs, raksti un gravējumi, ir bijis krietni ilgāks par pašu restaurēšanu. Izšķiroša bijusi pirms septiņiem gadiem veiktā arhitektoniskā izpēte. “Tika pētīti arī arhīvu materiāli. Mana kolēģi jau iepriekš bija atraduši šos te dokumentus, bija piedāvājuši iepriekšējiem izpētes veicējiem. Tur bija pateikts: “Nē, mums to nevajag.” Tad viņi jautāja man. Es saku: “Jā, tas būtu ļoti interesanti šo te lietu apskatīties.”,” saka Ināra Caunīte, arhitekte.  

Arhitekte Ināra Caunīte pētīja inventarizācijas dokumentu, kas izstrādāts 19. gadsimta otrajā pusē - laikā, kad mira barons Frītinghofs.  “Tajā inventarizācijas aktā bija aprakstīta katra telpa, bija aprakstīti stāvi, aprakstīta telpa ar telpas nozīmi. Tāpēc varam droši teikt, ka te bija ērģeļu istaba un blakus tā bija klavieristaba.”

Pēc vienīgās arhīvā esošās fotogrāfijas izdevies atjaunot arī koka paneļus, kas ierāmē projekta laikā atsegtos gleznojumus ērģeļu istabā, tāpat arī īpaši veidotas un pielāgotas ir lustras.   “Lepojamies arī, ka šis te flīģelis, kas kādreiz piederējis baronu fon Volfu dzimtei no Ziemeru muižas, ir arī beidzot restaurēts. Brīnišķīgs rezultāts, brīnišķīgi atklājumi, kas atklāj iluzorus greznojumus, spārnotus grifus, ampīra stila gleznojumi uz melnām durvīm,” stāsta Diāna Pelaka, Alūksnes muzeja vadītāja.

“Mums jau nevajag to, kā bija, mums vajag to, ko mēs atklājām. Mums nevajag visam pārvilkt pāri, jo tas būs 21. gadsimts. Mēs gribam redzēt to, ko redzēja Fītinghofs, pirms nu jau 130 gadiem,” tā par vairāku desmitu profesionāļu paveikto darbu Alūksnes Jaunajā pilī saka projekta autore. Klavieru un ērģeļu istabas atklāšanas laikā tika atskaņots šīm telpām īpaši sarakstīts muzikāls skaņdarbs. “Labu laiku jau atpakaļ es uzrunāju literāri Andru Manfeldi, lai viņa palīdz ar teksta lietām. Piekrita, tapa šis Helēnas dziedājums dzejprozas veidolā. Ierakstu veicām tieši šajā telpā, jo ieraksts tapa, lai varētu ar video projekcijām salāgot. Un uz atrestaurētā flīģeļa!” atminas Artis Gāga, mūzikas autors, saksofonists.

Sarakstītais skaņdarbs arī turpmāk pils reprezentatīvajās telpās skanēs ierakstā, pavadot izveidoto multimediālo ekspozīciju. Šī neogotikas stila pils celta 19. gadsimta otrajā pusē, ir viens no ievērojamākajiem arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Tūristus tā vilina arī tādēļ, ka atrodas blakus ezeram.