Saņemot rēķinus par apkuri, par elektrību un ejot veikalā pēc precēm, nu jau daudzi Latvijas iedzīvotāji saskaras ar problēmu - trūkst naudas vai jāatsakās ikdienā pat no elementārām lietām. Valdības vēstījums bijis - būs pabalsti. Ja ne visiem, tad vairākumam gan. Taču realitātē izplatītās formulas neder; aprēķināt to - pienākas vai nepienākas pabalsts un cik tas ir liels - pašam iedzīvotājam praktiski nav iespējams.
Valdība apsolījusi pretimnākšanu un sagatavojusi atbalsta pasākumu kopumu iedzīvotājiem, lai palīdzētu pārvarēt energokrīzes radītās grūtības. Viens no atbalsta veidiem ir mājokļa pabalsts, kas būs pieejams plašākam lokam. Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa: “Ir arī iespēja vērsties pēc klasiskā mājokļa pabalsta sociālajā dienestā; tā ir sociālās palīdzības daļa – mājokļa pabalsts; to var darīt jau šobrīd, bet no 1. oktobra būs augstāki koeficienti, labvēlīgāka formula mājokļa pabalsta aprēķināšanai. Pēc idejas formula nav ļoti sarežģīta, bet droši vien, pirmo reizi ar to saskaroties, ir grūti uzreiz uztvert.”
Lūk, šeit redzama formula, ko publiskojusi Labklājības ministrija un citas iestādes. Tātad - GMI slieksnis pirmajam vai vienīgajam mājsaimniecības loceklim paaugstināts līdz 327 eiro, nākamajiem – līdz 228 eiro. Izmantojot formulu, ministrijas pārstāve piemēra pēc aprēķina pabalsta apmēru četru cilvēku mājsaimniecībai, kurā ir viens pelnītājs, ienākumi 600 eiro, izdevumi par mājokli – 400 eiro.
Rēķinot saskaņā ar publiski pieejamo formulu, iznāk, ka pabalsta apmērs būtu 811 eiro, tomēr Elīna Celmiņa steidz paskaidrot, ka tā tomēr neesot, jo pabalsta apmērs nevarot pārsniegt faktiskos izdevumus par mājokli. Būšot mazāks. Te arī rodas pirmā neskaidrībam, kas atklāj citu ainu: formula nav izmantojama. Pieredzējusi sociālā darbiniece Tatjana Kuzmuka ReTV norāda - aprēķini faktiski nav tik vienkārši, jāņem vērā vēl vesela virkne nianšu. “To cilvēks pats nevar tā aprēķināt. Persona vēršas socialajā dienestā, iesniedz visus apliecinošos dokumentus, mēs ievadām mūsu sociālās palīdzības programmā un tad aprēķinām”.
Valsts izplatītā formula nekādā veidā nepalīdzēs pašam saprast, vai pabalsts pienākas vai nē. Un ja “jā”, tad - cik liels tas varētu būt. Jāņem vērā mājokļa platība, ūdens, elektrības un gāzes patēriņš utt. Sociālajā dienestā arī jāiesniedz vismaz septiņu veidu dokumenti: darba devēja izziņa, ienākumu pārskats, iesniegums, īres līgums u.tml. Praksē tas nozīmēs lielu birokrātiju un milzīgu slogu sociālajiem dienestiem, kuriem jau šobrīd trūkst darbinieku. Šogad mājokļa pabalstu saņēmēju skaits jau pieaudzis - no 14 tūkstošiem janvārī līdz vairāk nekā 26 tūkstošiem augustā, un paredzams, ka tas palielināsies vēl vairāk. ReTV turpinās vērtēt - kāda realitātē ir iespēja saņemt pabalstus.
