Pierīgā, kur jau šobrīd interneta pārklājums ir vislabākais, dots starts vēl daudz ātrākam internetam. Tikmēr lauku pagastos, neraugoties uz to, ka jau pirms daudziem gadiem Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs sāka ierīkot ātrgaitas interneta sakaru tīklu, kura uzdevums ir sasniegt visus Latvijas iedzīvotājus, pat par daudz maz ātru internetu var tikai sapņot.
Vienā no Mārupes novada ciematiem tagad pieejams internets, kas ir teju divdesmit reizes ātrāks nekā tas, ko patērētāji līdz šim sauca par normālu, ātru internetu. Tikmēr daudzviet Latvijā neatkarīgi no pakalpojuma sniedzēja iedzīvotājiem nākas sadzīvot ar ārkārtīgi zemu un nepastāvīgu interneta ātrumu. “Tepat Codes pagastā, Mežotne, Īslīce, Rundāle, tāpat arī Gailīšu pagasts, kur ir ļoti slikti. Ja centrā daudz maz ir radiofrekvences raidītāji, kas nodrošina internetu, tad tālāk nav. Skolēni lieto mobilo internetu, tā ir tā lielākā nelaime,” saka Arnolds Jātnieks, uzņēmējs, bijušais Bauskas novada domes priekšsēdētājs.
Arī sociālajā vietnē “Facebook” par nekvalitatīvu internetu vēstīja iedzīvotāji no Vidzemes, Pierīgas un teju no visiem Zemgales novadiem. Šādai situācijai gan nevajadzētu būt. Jau pirms vairāk nekā pieciem gadiem Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) sāka ierīkot ātrgaitas interneta sakaru tīklu. Par 78 miljoniem eiro izveidoti gandrīz 400 punkti, no kuriem pieejams ātrgaitas internets. Tomēr pēdējais posms jeb pēdējā jūdze, kas līdz interneta patērētājam jāizbūvē komersantam, daudzviet tā arī palikusi neizveidota, jo tas esot pārāk dārgi. “Ja pilnīgi visi tajā konkrētajā vietā lietotu manu pakalpojumu, tad sanāk, ka tuvu pie desmit eiro uz katru dzīvokli būtu par tās optikas nomāšanu. Un tā ir tikai plika dzīsla. Tajā nekā nav. To internetu tur vēl ir jādabū iekšā, cik tad beigās tas gala patērētājs maksās,” pauž Jānis Miklašēvičs, SIA “Ērika un Co Ltd” valdes loceklis.
Vietējie interneta pakalpojumu sniedzēji izmantojot maksas radioreleja līnijas, “Latvijas dzelzceļa” optisko tīklu un brīvās frekvences, bet nosegt “baltos plankumus” neesot iespējams. Arī lielākais pakalpojumu sniedzējs izmantojot un attīstot savus optiskos tīklus, tomēr esot arī pieslēgumi LVRTC izbūvētajai sistēmai - galvenokārt mazpilsētās. “Mēs vērtējam katru vietu, kur tas ir pieejams, un mēģinām atrast vislabāko un ekonomiski izdevīgāko veidu, kā mēs varam pie šīs vidējās jūdzes pievienot savu pēdējo jūdzi, lai pakalpojums būtu pieejams iedzīvotājiem, un tieši šīs pēdējās jūdzes finansiālais atbalsts ir tas, ko mēs ļoti aicinām veikt gan valsti, gan pašvaldības,” pauž Uldis Tatarčuks, SIA “TET” valdes priekšsēdētājs.
To, ka iedzīvotāju skaitam samazinoties komersantiem veikt šādus pieslēgumus nav ekonomiski izdevīgi pat ilgtermiņā, atzīst arī “digitālā lielceļa” būvētāji, tāpēc lielāku lomu esot jāuzņemas pašvaldībām, kas, saskaņojot ar IT komersantu, likumiskā ceļā varot uzņemties daļu sloga. Tāpat panākta vienošanās ar Eiropas komisiju, ka pieslēgums būs ne tikai pie fiksētajiem tīkliem, bet to varēs izmantot arī mobilo sakaru operatori. Līdzekļus pēdējai jūdzei plānojot izdalīt arī Satiksmes ministrija.
Pašlaik LVRTC esot noslēgti līgumi ar četrpadsmit operatoriem, kam iznomāti nedaudz vairāk kā 3000 kilometri optiskā kabeļa.
