Gaidāmo omikrona supervilni, kad, kā prognozēts, saslims pat vairāki tūkstoši cilvēku dienā, uzņēmēji gaida ar ļoti lielām bažām. Lielākie paredz, ka saslimušie darbinieki būs jāaizvieto citiem. Mazākos uzņēmumos vai filiālēs, kuros strādā tikai viens, divi cilvēki, darbs uz laiku varētu apstāties pavisam.
Uzņēmumos jau tagad jūtams darbaroku trūkums, jo darbinieki slimo ar lipīgo kovida variantu omikronu vai arī spiesti palikt mājās kā kontaktpersonas. Paredzot, ka darbinieku trūks vēl vairāk, bet preces veikalu plauktos būs jāizvieto, jau šobrīd tiek pārkvalificēti pat veikalu tīkla “Maxima” administrācijas darbinieki. “Ir vairāki desmiti darbinieku, kuri pēc brīvprātības principa ir jau tagad pieteikušies, lai ietu palīgā loģistikas centra darbiniekiem, kad būs sasniegta kritiskā robeža,” stāsta Liene Dupate-Ugule, “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja.
Uzņēmumā “Latvijas Pasts” no vairāk nekā 3000 darbiniekiem slimo 92, ir arī kontaktpersonas. Darbs iespēju robežās tiek pārorganizēts, lai sūtījumu piegāde nekavētos, taču tas ne visur iespējams, tāpēc iestādes vadība negarantē, ka neviens darbinieku trūkumu neizjutīs. “Pastnieku ir faktiski visgrūtāk aizstāt. Bieži vien šajos gadījumos iesaistās administrācijas darbinieki, reģionu vadība, protams, citu nodaļu pastnieki arī, bet, arī citu nodaļu pastnieku pārceļot uz tādu vienam pastniekam ierastu maršrutu, ir daudz specifiskas, tīri lokālas lietas, ko viņš var zināt, tikai ejot šo vienu konkrēto maršrutu – kurā vietā sargs atrodas, kuras atslēgas kurām durvīm utt.,” saka Mārcis Vilcāns, “Latvijas Pasta” valdes priekšsēdētājs.
Arī “Latvijas Dzelzceļā”, kas ir stratēģiski svarīgs uzņēmums, no kura atkarīga daudzu citu uzņēmumu darbība, tāpēc darba pārtraukums nav pieļaujams, no 7500 koncerna darbiniekiem patlaban omikrona dēļ nestrādā ap 200. Uzņēmumā ReTV Ziņām saka – omikrona vilnis darbu neapturēšot. “Mums nav tādu darbinieku, ka viņš ir viens pats uz kādu funkciju, tur noteikti ir vairāki cilvēki, kas var viens otru aizvietot. Jāņem vērā, ka izolācijā nonākušajiem vai saslimušajiem ir samazināts šis dienu skaits, kas jāpavada karantīnā. Mēs noteikti esam stratēģiski svarīga nozare, kur, ja būs nepieciešams, tad darbinieks nāks uz darbu, ja viņš labi jutīsies, arī ja viņš ir bijis kontaktpersona,” saka Agnese Līcīte, “Latvijas Dzelzceļa” preses sekretāre.
Stratēģiski svarīga nozare ir arī atkritumu apsaimniekošana. Lai neveidotos skati kā Lielbritānijā, kur, kā vēstīja mediji, vīrusa kulminācijas laikā uz ielām vīdēja neizvestu atkritumu kalni, Latvijas atkritumu apsaimniekotāji organizē darbu maiņās; izslimojušie aizstāj saslimošos.
Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA “Pilsētvides serviss” valdes loceklis Jurģis Ugors: “Gadās arī tā, ka tie, kas ir veseli, attiecīgi strādā vairāk, bet mēs ļoti sekojam līdzi mūsu atvaļinājumu grafikam, lai tad, kad cilvēki ir aizvietojuši, lai pēc tam, kad atgriežas šīs ekipāžas, lai viņiem noteikti būtu šīs atpūtas dienas.”
“Decembra beigās veicām tādu ātro Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru ekspresaptauju, cik tad vispār uzņēmēji ir gatavojušies šādam pietiekami lielam saslimstības vilnim, kad darba kolektīvā 40-50% būtu inficēti. Vairāk nekā 30% uzņēmēju teica, ka šāds plāns ir sagatavots, bet lielā daļā uzņēmumu šāda plāna sagatavošana nemaz nav praksē iespējama, jo liela daļa LTRK biedru ir mazie uzņēmēji, kur, faktiski jau vienam darbiniekam esot uz slimības lapas, uzņēmuma darbība var tikt pārtraukta,” norāda Jānis Lielpēteris, LTRK valdes loceklis.
Cerības viešot vienīgi novērojumi, ka omikrons tiek izslimots salīdzinoši ātri. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija darbinieku trūkuma novēršanas nolūkā rosina vēl vairāk saīsināt karantīnas laiku – līdz piecām dienām.
