Olainē apkure teju trīs reizes dārgāka; ziemā pašvaldība sola palīdzēt

Līdz šim siltumenerģijas tarifs Olainē bija viens no zemākajiem – 41.69 eiro par megavatstundu, bet jau pēc nedēļas spēkā stāsies jaunais tarifs, kas ir 2,6 reizes lielāks par līdzšinējo. Iemesls šādam kāpumam esot gāzes iepirkuma cena, kas jaunajā līgumā esot 5,5 reizes dārgāka.

Jau par decembri - atkarībā no mājas energoefektivitātes - apkures izmaksas svārstās no 30 līdz 65 eiro par divistabu dzīvokli, dārgāki kļuvuši arī citi pakalpojumi, tāpēc pamatoti argumenti nākamajam cenu kāpumam iedzīvotāju prātus īsti nenomierina. “Par 43 kvadrātmetriem rēķins saka, ka par apkuri ir 52 eiro. No kaut kā noteikti būs jāatsakās. Tā nevarēs dzīvot, kā līdz šim. Jautājums tikai - no kā būs jāatsakās. No remonta, jaunām mēbelēm vai kā cita,” saka Māris Olaines, iedzīvotājs.

Vēl satrauktāki ir seniori, kuriem jāiztiek ar pensiju, atteikties īsti nav vairs no kā. “Nezinu, ko darīt. Ja nevar samaksāt, tad nevar samaksāt, bet man jau ies tad parāds, ja es nevarēšu samaksāt. Ja es nevaru samaksāt, ko lai dara?” saka Maiga, Olaines iedzīvotāja.

Siltuma ražotājs Olainē ir pašvaldības uzņēmums. Tāpēc ziemas mēnešos pašvaldība nolēmusi palīdzēt segt apkures izmaksas. “Mēs no uzņēmuma iepriekšējo gadu peļņas ieguldām 940 000 eiro. Attiecīgi janvārī, februārī, martā šo tarifu jeb maksu, tarifu mēs samazināt nevaram, bet maksu iedzīvotājiem samazināsim. Tas nozīmē, ka janvārī būs 67 eiro, attiecīgi februāris, marts, aprīlis būs 70 eiro par megavatstundu,” saka Andris Bergs, Olaines novada domes priekšsēdētājs (LSDSP).

Jaunie apkures tarifi nav vienīgais, kas olainiešiem liks maciņus pavērt vēl plašāk. Jau no 1. janvāra atkritumu apsaimniekošana kļuvusi par diviem eiro dārgāka, bet no šodienas par 1 kubikmetru atkritumu klāt pielikti vēl deviņi eiro. Tas nozīmē, ka no viena daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāja mēnesī par atkritumu apsaimniekošanu prasīs septiņus eiro bez PVN.

Pašvaldībā skaidro, ka koeficients pielikts arī valsts noteiktajam mājokļa pabalstam mazturīgajiem, tomēr esot jāsaprot, ka energoresursu krīze nav tikai pašvaldību problēma. “Es gribu teikt, ceru, ka valsts līmenī tiks pieņemti papildus pasākumi. Man liekas, ka pašreiz (vismaz publiskajā telpā) valdošie līdz galam neapzinās šīs krīzes smagumu, kas būs uz iedzīvotājiem šajā ziemā. Es ceru, ka valsts līmenī arī tiks papildus risinājumi meklēti, lai kompensētu iedzīvotājiem šo izmaksu pieaugumu,” saka Andris Bergs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā pašreiz izskatīšanā ir piecpadsmit siltumapgādes tarifu projekti Latvijā.


Foto: Freepik