Latvijas izglītības nozarē samilzuši vairāki jautājumi, kam nepieciešami steidzami risinājumi. Viens no tiem - jauno speciālistu trūkums. Ogres novadā šogad būvniecības darbi noslēgsies jaunās ģimnāzijas ēkai, kur turpmāk mācīsies tikai vidusskolas klašu skolēni un daļa no vidusskolām novadā pārveidotas par pamatskolām. Novada izglītības pārvaldē šādu lēmumu pamato tieši ar skolotāju trūkumu nozarē. 

Jaunā Ogres Valsts ģimnāzija darbu uzsāks pirmajā septembrī. Tajā mācīsies teju septiņi simti skolēnu un jūnijā sāksies uzņemšana. Kā norāda Ogres novada izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorejvs, pedagogu kolektīvs ir jau nokomplektēts.Viņš arī  atzīst, ka reforma ir viens no veidiem kā risināt kopējo izglītības problēmu Latvijā - jauno speciālistu trūkumu.

Ogres novada Izglītības pārvaldes vadītājs atzīst, ka ar katru gadu arvien grūtāk būs piesaistīt un noturēt pedagogus, tāpēc, ka kopumā darba roku valstī kļūst arvien mazāk: “Mēs kopumā novecojam un arvien mazāk jaunu cilvēku pienāk darba tirgū. Un mēs nevaram sagaidīt, ka mēs spēsim uzturēt tikpat daudz, tikpat daudz visu līmeņu skolas kā līdz šim.”

Ramona Urtāne, vecākā eksperte Izglītības un zinātnes ministrijā,  uzskata, ka Ogres novada skolu reforma ir viens no labajiem piemēriem, kā sakārtot kopējo skolu ekosistēmu Latvijā. Tas nozīmē, ka pastāv tikai tādi skolu tipi, kas nepārklājas un ļauj izvairīties no skolēnu iekšējās migrācijas. 

Urtāne ReTV norāda: “Viena lieta - pašvaldība netērē savus resursus vai neļauj skolām tērēt savu laiku un cilvēku resursus neefektīgai konkurencei, cīnoties par katru skolēnu. Bet tieši otrādāk, apvienojot resursus, viņi uzlabo kvalitāti un paplašina iespējas. Ko nekādā veidā nevar izdarīt vidusskola, kurā ir divdesmit, trīsdesmit bērnu. Tas nav iespējams. To nevar finansiāli pat atļauties.”

Galvenokārt norādot kvalitatīvākas izglītības iespējas ārpus novada, šobrīd mācīties citās pašvaldībās, primāri Rīgā, izvēlējušies vairāk nekā pusotrs tūkstotis Ogres novadā deklarēto skolēnu. Un tas savā veidā ir pašvaldībai dubults zadējums - nākas segt izmaksas par skolēnu izglītošanu citās pašvaldībās un pastāv varbūtība, ka skolēns pēc skolas beigšanas novadā neatgriezīsies. Tāpēc būtiski esot veicināt vietējā līmenī kvalitatīvu izglītības piedāvājumu.  Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijā uzskata, valsts mērogā šobrīd jāsniedz atbalsts tieši jaunajiem speciālistiem un  jāsakārto skolotāju atlases kārtība. 

Kā norāda Ogres novada izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs, pašvaldība  paredz arī pamatskolu reformu Ogres novada pagastos. Plānots, ka visas pamatskolas turpinās darbu, taču mazākā klašu skaitā. Šobrīd Ogres novadā turpina darbu astoņas vidusskolas, divas - Ķeguma un Suntažu - reformas ietvaros līdz 2025. gadam pārveidos par pamatskolām.