OECD paredz, ka pašvaldībām jāpalīdz arī vidusslānim

“Latvijā pašvaldībām ir uzdots palīdzēt tikai nabadzīgajiem, maznodrošinātajiem. Bet, pēc OECD pētījuma, jāpalīdz ir arī vidējam slānim,” tā ReTV raidījumā “Īsi un konkrēti” diskusijā par dzīvojamā fonda problēmām atzina Aino Salmiņš no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS). 

“Izrādās, ka 44% ir tādi ļaudis, kad nesaņem pabalstus, bet viņu rocība neatļauj aizņemties. Un tas, kas satrauc pašvaldības – mums ir virkne pasākumu, kas strādā Rīgā un pierīgā un kur var paņemt kredītus, apmēram 57% līdz 60% var, bet tālākā reģionā jau tas ir grūti. Gan rocības dēļ, gan arī banku neieinteresētības dēļ,” precizē LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Salmiņš.

Viens no Saeimas rudens sesijas būtiskākajiem darbiem būs “Īres likuma” pieņemšana galīgajā lasījumā, tā atzinusi parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Viņa skaidroja, ka “Īres likuma” mērķis ir palīdzēt sakārtot un normalizēt īres tirgu. Par likumprojektiem sagaidāmas pamatīgas debates.

Atšķirībā no pašlaik spēkā esošā likuma “Par dzīvojamo telpu īri”, jaunajā likumprojektā paredzēti vairāki būtiski grozījumi, kas izīrētājam nepārprotami dotu lielākas tiesības izlikt īrnieku no dzīvokļa ātrāk un vienkāršāk.

Kā ReTV raidījumā “Īsi un konkrēti” atzina Ekonomikas ministrijas mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders: “Tā ir ļoti liela problēma, jo faktiski īres tirgus tā pilnvērtīgi nefunkcionē un pamatā tas notiek likumdošanas dēļ. Kā zināms, mums ir likums par dzīvojamo telpu īri, kas ir ar dažādiem riskiem un zemūdens akmeņiem. Piemēram, ja īrnieks uzskata, ka viņš nemaksās un neies ārā no dzīvokļa, viņu faktiski nevar uzreiz izlikt no dzīvokļa, jo tas tiesvedības kārtībā var prasīt vairākus gadus.”

Šā gada jūnijā pie Saeimas notika pikets, kurā sanākušie protestēja pret iecerētajām izmaiņām “Dzīvojamo telpu īres likumā”. Piketa dalībnieki norādīja, ka likuma izmaiņas atcels beztermiņa īres līgumu darbību un pilnībā sagraus pastāvošo īrnieku tiesību aizsardzības sistēmu.

“Īsi un konkrēti” diskusijā Aino Salmiņš norādīja, ka mājokļu trūkums ir viena no problēmām, kur ir ļoti daudz paradoksu: “Piemēram, Latvijā ir 888 tūkstoši mājsaimniecību, bet mājokļu ir vairāk nekā miljons. Pēc būtības, mājokļu ir vairāk nekā mājsaimniecību, taču, ja mēs sākam runāt par to tehnisko stāvokli, tad apmēram trešajai daļai, kam vajadzētu būt krietni labākām, ir sliktā stāvoklī.”

Uz dzīvojamā fonda slikto tehnisko stāvokli norāda arī Valsts kontrole, kas savā revīzijā secinājusi, ka daļa dzīvojamā fonda pamazām pārvēršas graustos. Diskusijas laikā eksperti atgādināja, ka reizē ar īpašumu, privatizācijas rezultātā, jaunie īpašnieki ieguva pienākumu rūpēties ne tikai par savu dzīvokli, bet arī par kopīpašumu – koplietošanas kāpņutelpām, liftu, balkoniem, jumtu, kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām.

Nākamtrešdien ReTV raidījumā “Īsi un konkrēti” diskusija par ceļu satiksmes drošību.