Notekūdeņu monitorēšana palīdzēs atklāt iedzīvotāju slimības pašvaldībās

Pamanot vīrusa klātbūtni notekūdeņos, epidemiologi attiecīgajā vietā var rīkoties tālāk, lai laikus identificētu saslimušos, piemēram, veiktu siekalu testus, ieviestu kādus citus drošības pasākumus.

Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna saka: “Apmēram piecas dienas pirms slimības uzliesmojums sākas, jūs varat jau pamanīt, ka saslimstība ir. Bieži vien nejūt simptomus, bet vīruss jau parādās fekālijās, bet cilvēks vēl nejūt, ka ir saslimis.”

Metodes izstrādes procesā iesaistījās Rīgas Tehniskās universitāte, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, kā arī Valsts vides zinātnes institūta “Bior” pētnieki.

Tālis Juhna: “Tā rāda tendenci, un tas ir pirmais signāls, ka šajā pilsētā kaut kas nav. Tai ziņā metode ir unikāla, citādāk pirmais signāls ir saslimušie cilvēki slimnīcās.”

Metodes izstrādes procesā paraugi ņemti dažādās Latvijas pilsētās, katrā no tām tika atrasts Covid-19. Jau oktobrī notekūdeņu monitorings turpināsies vismaz desmit pilsētās, kuras tiks izraudzītas sadarbībā ar Slimību un profilakses centra epidemiologiem.

Institūta “Bior” direktors Aivars Bērziņš: “Operatīva informācija, sabiedrība iegūst to, ka lēmumi ir savlaicīgi, tie ir brīdinoši, varam pasargāt savus iedzīvotājus, varam savlaicīgi plānot lietas, piemēram, uzņēmumi lieli, pašvaldības - dažādas mācību iestādes, pansionāti.”

Tālis Juhna ReTV uzsver, ka izstrādātā metode ir salīdzinoši lēta, tomēr efektīva. Tam piekrīt arī institūta “Bior” direktors Aivars Bērziņš, uzsverot, ka šī informācija aptver krietni plašāku sabiedrības daļu. “Šādas notekūdeņu sistēmas atspoguļo plašākā mērogā arī ar lielāku iedzīvotāju skaita tvērumu, var norādīt uz signāliem, kas liecina, ka saslimstība pieaug vai samazinās.”

Valmiera ir viena no pilsētām, kuras notekūdeņi metodes izstrādes laikā tika monitorēti. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu laboratorijā notekūdeņu analīzes veic regulāri.

Zinātnieki uzsver, ka izstrādāto metodi nākotnē varēs pielietot arī citu slimību noteikšanai iedzīvotāju radītajos notekūdeņos. Tāpat šo metodi var izmantot arī, lai daudz precīzāk noteiktu slimības perēkli jau kādā konkrētā apvidū vai pat ēkā.


Foto: FreePik