Gripas un citu vīrusu izraisītas slimības skar tik daudzus, ka aptiekās veidojas pacientu rindas un sāk aptrūkties konkrētu zāļu. Farmācijas nozares speciālisti norāda – šī ir tikai viena epizode problēmu virknē; medikamentu deficīts jau vairākus gadus ir hroniska problēma visā Eiropā. 

Jau pagājušajā nedēļā stāstījām par rindām aptiekās un arvien biežāku nepieciešamību ierastos vai ārsta izrakstītos medikamentus aizvietot ar citiem, jo konkrētu zāļu vairs nav. 

 Par zāļu trūkumu liecina arī Latvijas Zāļu reģistra dati – trūkst, piemēram, noteiktu plaši lietotu antibiotiku un temperatūru pazeminošu līdzekļu. Zāļu valsts aģentūra informē, ka ir brīži, kad pieprasījums pārsniedz piegāžu apjomu, savukārt medikamentu vairumtirgotāju organizācijā norāda – šī problēma pastāv jau vairākus gadus. Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens: “Gadu no gada ir kaut kādas zāļu grupas, kuras periodiski mēdz nebūt. Skaidrojumi var būt visdažādākie, sākot no tā, ka ražotājiem rūpnīca ir remontā vai arī nav saplānotas, nav laikus atvestas izejvielas.” 

 Kā skaidro ražotāju pārstāvji, izejvielu deficīts veidojas dažādu iemeslu dēļ – to veicinājusi gan kovida pandēmija, gan karš Ukrainā un sankcijas pret Krieviju. Šo un citu faktoru ietekmē gan izjukuši agrākie izejvielu piegādes ceļi, gan trūkst, piemēram, papīra zāļu iepakošanai. Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics: “Ja mēs runājam tieši par mūsu vietējiem ražotājiem – es runāju arī ar Olaini, un “Grindeksā” – mums varbūt tā problēma nav tik liela, Latvijā mēs lieltirgotavas esam apgādājuši ar zālēm, bet mēs aizņemam tikai ap 4 % no zāļu tirgus, tas jāņem vērā. Mēs neesam tādi milzīgi, ka varam piegādāt pilnībā visu, kas mūsu patērētājiem nepieciešams. Mums nav tik milzīgas tās problēmas, bet arī atzīmējam, ka piegādes laiks atsevišķām izejvielām pagarinās un dažkārt arī stipri pagarinās.” 

Liela daļa problēmu saistītas ar to, ka izejvielu ražošanu daudzi Eiropas farmaceitiskie uzņēmumi pārcēluši uz Ķīnu un Indiju, kur tas izmaksā lētāk. Lai mazinātu zāļu deficītu, Eiropas Parlaments jau pirms pāris gadiem pat mudinājis atsākt ražot zāļu sastāvdaļas tepat Eiropā, tomēr nozares pārstāvji par to izsakās skeptiski.  

Latvijas lielāko aptieku apvienībā min, ka konkrētu zāļu trūkums pašlaik asāk izjūtams, jo slimo daudz bērnu, un uz bērnu problēmām sabiedrība reaģē jutīgāk. Taču deficīts parasti esot īslaicīgs. Jučkoviča: “Tiešām, var būt, ka jūsu iemīļotais medikaments kādu brīdi kādā konkrētā aptiekā nav, bet pēc īsa brīža tas parādās. Tāpēc īpašas vajadzības nav un vispār nekad neiesakām iepirkt medikamentus ļoti ilgi uz priekšu, drīzāk iesakām sekot norādījumiem, kādi nāk no valsts puses.”

Tikmēr Eiropas Parlamenta informācija liecina, ka saspīlējums zāļu apgādē pastāv jau vismaz 25us gadus; aprēķināts, ka no 2000. līdz 2018. gadam medikamentu deficīts Eiropas Savienībā palielinājās 20 reizes. 

Foto: Freepik