Peldsezona tā īsti vēl nav sākusies, bet šogad jau no ūdens ir izcelti 46 mirušie. Tā kā gadiem ilgi uz citu valstu fona Latvija ar šiem skaitļiem ir līderos negatīvā ziņā, ministrijām, dažādām iestādēm un nevalstiskām organizācijām ir kopīgs mērķis – noslīkušo skaitu samazināt. 

Kā atzīst peldēšanas trenere Inga Amerika: “Šī ir ļoti sāpīga tēma. Tā, ka Latvija ir līderos tieši noslīkšanas ziņā Eiropā uz 100 000 iedzīvotāju, es domāju, ka jārunā vēl vairāk, lai cilvēki tam pievērš uzmanību.”

“Ja nemaldos, tas bija 15. maijs, kad tika noteikts peldsezonas sākums. Pa pagājušo nedēļu mums jau ir četri bojāgājušie ūdenstilpēs, kas nav iepriecinoši,” ReTV intervijā pastāsta VUGD priekšnieka vietnieks Jānis Grīnbergs.

Realitāte esot skarba – gadā noslīkst vidēji 100 cilvēki, un jāpiemin, ka ir arī daļa, kuri bijuši tuvu nāvei - pērn no noslīkšanas izglābti aptuveni 80 cilvēki. Pēc diskusijas ar ministrijām un to iestādēm, biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze rezumē, ka situāciju neizdodas uzlabot, jo valstiskā līmenī trūkstot kāda, kas uzņemtos vadību un uzraudzību pār problēmas risināšanu: “Izstrādātā stratēģija, kas mums ir bijusi iepriekš, kas arī ir par pamatu diskusijai, kuru mēs sasaucām atkārtoti pēc četru gadu pauzes, jāsaka tā – stratēģijā jau ir definētas tās lietas un tā arī viņas tur ir palikušas. Mēs kā nevalstiskais sektors varam ļoti mazā mēra ietekmēt.”

VUGD priekšnieka vietnieks atzīst, ka savas kaut kādas lietas katra iesaistītā iestāde, protams, identificē un, tad agri vai vēlu šis rīcības plāns noteikti radīsies ar noteiktiem punktiem, kaut kādiem rezultatīviem rādītājiem, ko paši vēlamies īstenot un ceļa karti kā līdz tam nonākt.

 Konkrēta plāna vēl nav, taču zināmi virzieni, kuros ieviest kādas izmaiņas, lai problēmu risinātu, piemēram, jāiekļauj peldēšanas mācība izglītības iestādēs. 

Biedrības "Peldēt droši" dibinātāja piekrīt, ka tas noteikti ir pasākumu kopums, un tas pasākumu kopums ir daudzdimensionāls, jo tas kā tika minēts – viena lieta ir, kur tas notiek. Mums Latvijā ir nepiedodami zems oficiālo peldvietu skaits - tikai 59. 

“Pirmā un galvenā lieta ir runāt par to – informētība un izglītošana šinī konkrētajā gadījumā. Ko drīkst darīt, ko vajag darīt un ko nekad, nekādā gadījumā nedarīt,” secina Jānis Grīnbergs.

Peldēšanas trenere Inga Amerika piekodina, ka vienmēr ejot peldēt ir jāizvērtē faktori – pludmale, ūdens temperatūra, kāda ir šī pludmale – vai viņa ir droša vai nav, vai tur ir viegli piekļūt. Vieniem pašiem nevajag iet uz šīm peldvietām, un ja vecāks dodas kopā ar bērnu, tad viņš pieskata bērnu peldvietā nevis sēž telefonā, lieto alkoholu vai jebko citu, kas novērš uzmanību. Noslīkšana notiek ļoti ātri un ļoti klusi. Tas nav tā kā filmās, ka cilvēki bļauj “palīgā, palīgā.” 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā uzsver – daudzas reizes nelaime nemaz nenotiktu, ja būtu ievērota elementāra drošība – nepeldēties reibumā, nelēkt nezināmās ūdenstilpēs, lietot peldvestes.