Noslēdzot pārbūves un restaurācijas projekta 3. kārtu, Cesvaines pils atvērta apmeklētājiem

Piesaistot ziedotājus un īstenojot dažādus projektus, kopš 2002. gada postošā ugunsgrēka Cesvaines pils atjaunošanā ieguldīti teju četri miljoni eiro. Šobrīd, noslēdzoties Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības projekta trešajai kārtai, pēc ilgāka pārtraukuma pils atkal ir vērusi durvis apmeklētājiem, taču, kā uzsver cesvainieši, pilī darāmā vēl ir ļoti daudz.

Sabiedrībā izskanējušo ziņu par Cesvaines pili, kas atkal ver durvis apmeklētājiem pēc vērienīgiem restaurācijas darbiem, pils atjaunotāji uztver duāli, uzsverot, ka savā ziņā šāda vēsts uztverama kā viltus ziņa. Daļēji nopostītā pils šo divdesmit gadu laikā patiešām ir atdzimusi, taču restaurācijas darbi tajā vēl ir priekšā. “Maldīgi izskan par restaurāciju. Mēs redzam no restaurācijas tikai šo - kamīns un grīda. Pārējais nav restaurācija, tie ir inženiertehniski darbi. Arī šeit, šajā telpā, ir atsegumi un konservācija bijusi, bet restaurācija vēl tikai nāks. Lielākā daļa pils telpu ir tādā stāvoklī, kur vēl visa restaurācija ir priekšā,” skaidro Ināra Caunīte, būvprojekta vadītāja.

Savukārt sabiedrībā rezonansi izraisījušas pils jaunās durvis, kas šķietami neiekļaujas senatnīgajā ēkā, taču tam esot savs pamatojums. Ināra Caunīte stāsta: “Tās ir ugunsdrošās durvis, kur tās prasības ir tāds rokturis un viss. Un šis objekts jau pēc degšanas jau tādā palielinājumā tiek skatīts tieši no ugunsdrošības viedokļa.”

Divdesmit gados kopumā pils atjaunošanai īstenoti teju trīsdesmit projekti, lielākais no tiem - Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības projekts ar 1,3 miljonu finansējumu. Projekta trešās kārtas ietvaros daļā pils ierīkota centrālapkures sistēma, nomainīta elektroinstalācija, sakārtota kanalizācijas un notekūdeņu sistēma, ierīkots pacēlājs. “Mēs spēsim nodrošināt sabiedrības pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kas daudzās pilīs un muižās nav pieejams. Šiem cilvēkiem būs iespēja nokļūt gan pirmajā stāvā, apskatīt skaistās balles zāles, gan arī otrajā stāvā piedalīties semināros. Runājot par semināriem, konferencēm, šis būs tas pakalpojums, ko mēs varēsim piedāvāt,” stāsta Linda Bakmane, Cesvaines pils vadītāja.

Šim nolūkam izbūvēts vestibils ar aprīkotu konferenču zāli un telpu pils darbiniekiem. No tā uz bēniņiem uzstādītas jaunas koka kāpnes, izgatavotas pēc senajām pils fotogrāfijām, iekļaujot atsevišķus elementus, kas vēl bija saglabājušies no vēsturiskajām kāpnēm. Savukārt pils labā spārna pagrabā ir atjaunotas un pielāgotas telpas ēdināšanai. “Šis ir tas veiksmīgais projekts, kur mēs ar savu līdzfinansējumu piedalāmies tikai 10%, no kuriem tāpat tie pieci ir valsts budžeta finansējums. Principā deviņdesmit procentus mums dod Eiropas nauda. Arī būvnieki man bija ļoti labi. Arī projekta autore Caunīte ir bijusi klāt, ir katra mazā nianse, ko viņa ir akcentējusi. Tas nav vienkārši ieklāts parkets, tur ir maza svītriņa. Logiem, kur ir restaurēts, katrs restaurējamais objekts ir saglabāts, ko nevar, tas ir izgatavots no jauna,” pauž Iveta Raimo, Cesvaines pils atjaunošanas projektu vadītāja.

“Mēs gaidām pilī dzīvību, kā bija baronu un skolas laikos. Arī tagad skolēni ir tie, kas ir pirmie apmeklētāji,” stāsta Linda Bakmane.

 “Tā ir atgriešanās jaunībā, te aizvadīti skaistākie gadi, skaistākās balles. Nu, liekas, ka nav tās dvēseles, kas bija pirms tā ugunsgrēka tai skolā. Kaut kā tā aura ir mainījusies, bet patīkami atgriezties un visu to redzēt atdzimušu,” uzsver Andris Kažmers, Cesvaines vsk., kas atradās pilī, 1976.gada absolvents.

Lēnām, bet pamatīgi pils atdzimst, pārtopot par Austrumvidzemes kultūras un mākslas centru. Turpmāk veicamie restaurācijas darbi esot sadalīti atsevišķos mazākos projektos ar domu pili šo darbu laikā tūristiem atstāt pieejamu. Uz restaurāciju pirmais rindā esot vestibila kamīns, kas ir lielākais Latvijā. Visiem atlikušajiem darbiem kopā būšot nepieciešami vēl vairāki miljoni eiro.


#SIF_NVZ2022