Lai pavadītu finansiāli nodrošinātus pensijas gadus, vidēji puse Baltijas valstu iedzīvotāju vēlētos saņemt vismaz 70% no šī brīža ienākumiem, kamēr tikai 4% aptaujāto varētu iztikt ar mazāk nekā pusi no pašreizējiem ienākumiem, informēja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.

Tajā pašā laikā Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā pārējo Baltijas valstu iedzīvotāji uzskata, ka finansiālai stabilitātei vecumdienās viņiem būtu nepieciešami vēl lielāki ienākumi nekā šobrīd, liecina aptauja. Pensionējoties vairāk ienākumu nekā šobrīd vēlētos saņemt 21% Latvijas iedzīvotāju, kamēr Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 12% un 10%. 

Aptaujas dati liecina, ka Lietuvas iedzīvotāji biežāk nekā citu Baltijas valstu iedzīvotāji domā, ka viņiem pietiktu ar 71-80% no šī brīža ienākumiem pensijā - šādu atbildi atzīmējuši 18% Lietuvas iedzīvotāju, kamēr Latvijā un Igaunijā 10% respondentu. Tajā pašā laikā 26% Baltijas iedzīvotāju bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Ienākumus, kas pārsniegtu 70% no šī brīža ieņēmumiem, pensionējoties izteiktāk vēlētos Latvijas iedzīvotāji vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Savukārt ar ienākumiem, kas būtu līdz 50% no šī brīža ienākumiem, biežāk varētu iztikt iedzīvotāji vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem.

Ienākumus apmērā 71-80% no šī brīža ienākumiem kā pietiekošus, sasniedzot pensijas vecumu, visbiežāk norādījuši iedzīvotāji ar augstāko izglītību un vadītāji.

Aptauja liecina, ka iedzīvotāji, kuri šobrīd saņem ienākumus līdz 1000 eiro uz vienu ģimenes locekli, visbiežāk uzskata, ka pensionējoties viņiem būtu nepieciešami lielāki ienākumi nekā līdz šim, savukārt tiem, kuri šobrīd saņem vairāk nekā 1000 eiro mēnesī, biežāk nekā citiem pietiktu ar 91-100% no šī brīža ienākumiem. Lielāks finansējums būtu nepieciešams arī tiem respondentiem, kuri nav precējušies vai ir šķīrušies.

"Luminor Bank" Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš norāda, ka iedzīvotāju vēlmes ir tālu no realitātes, tostarp īpaši Latvijā. Salīdzinot neto mēnešalgu ar vidējo valsts pensiju, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2020.gada dati liecina, ka tā sauktais aizvietojamības koeficients bija 55,3%. Tas nozīmē, ka valsts pensija nenodrošina tādus ienākumus, kas iedzīvotājiem sagādātu finansiālas ērtības un drošības sajūtu. 

Aptauja veikta 2023.gada aprīlī un maijā sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat", aptaujājot 3005 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Foto: Freepik; ilustratīvs