Kurzeme, Vidzeme, Zemgale, Latgale un Sēlija. Latviju turpmāk varēsim dalīt ne vien pašvaldībās, plānošanas reģionos, bet arī šajās piecās vēsturiskajās zemēs. Lai šo latviskuma dažādību glabātu un koptu, ar likumu gan vien nepietiks. Kādu atbalstu gaida šo zemju un tajās esošo kultūrtelpu pārstāvji?

Šķilbēni vai Šķilbani. Balvi vai Bolvi. Tautas skaitīšanas dati liecina, ka Ziemeļlatgalē latgaliski runā vairāk nekā puse iedzīvotāju. Taču rakstu valoda šeit, tāpat kā citur Latgalē, izmirst.

“Latgalē zīmes jāliek latgaliski nevien tāpēc, ka te runā tā, bet arī, tūristi atbraucot, pieprasa to,” saka Latgales vēsturiskās zemes, Upītes kultūrtelpas pārstāvis Andris Slišāns.

Latgaliešu valoda ir latgaliešu identitātes daļa, valstij tā ir jākopj. Kā to darīt, tas gan šodien Saeimā apstiprinātajā Latviešu vēsturisko zemju likumā nav teikts. Vēl apjukušāki ir sēļi, kas tagad steidz izstrādāt to, kas pārējām zemēm jau ir - ģerboni.

“Cik būs lieli resursi, lai šo likumu ieviestu dzīvē? Kādās jomās tie būs? Vai tie būs tikai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, vai tā būs atsevišķa kultūras programma, vai kādi citi rīki tiks piešķirti? Mēs to vēl aizvien nezinām,” pauž Daina Alužāne, Sēlijas vēsturiskās zemes pārstāve.

Lībiešu kultūrtelpas pārstāvis Valts Ernšteits saka: “Es teiktu, ka daudzas tās lietas, kas ir gan Latgales, gan suitu, gan lībiešu galā gaida no šī likuma jau ir pieejamas, iespējas jau tiek nodrošinātas ar citiem likumiem. Tā lībiešu problēma ir bijusi tāda, ka ir tik daudz likumu, bet šis atbalsts lībiešiem ir palicis uz papīra.”

Nevalstisko organizāciju pārstāvji cer, ka palīdzēs ne tik daudz likums, kā tas, ka tajā noteikts - kopā jāstrādā ne tikai Kultūras ministrijai, bet vairāku nozaru pārstāvjiem. Piemēram, Ekonomiskas ministram jāpalīdz attīstīt tūrisms, Izglītības ministrei jāprāto, kā mācīt latgaliešu un lībiešu valodas.

Latgales vēsturiskās zemes, Upītes kultūrtelpas pārstāvis Andris Slišāns saka: “Lai dzīvē to iedzīvinātu, mums, sabiedriskajiem darbiniekiem, jāsaķeras kopā ar Kultūras ministriju, jādabū finansējums likuma izpildīšanai, tad jau būs.”

Ne visiem gan sadarbībā ar Kultūras ministriju bijusi veiksmīga pieredze. Suiti, piemēram, jau paši izstrādājuši savu attīstības plānu, kurā deklarē, ka vēlas atbalstu gan novadmācībās, gan kultūras pieminekļu, gan akadēmisko pētījumu finansēšanai.

Kultūras ministrija tagad apņēmusies līdz septembra beigām sasaukt pirmo vēsturisko zemju padomes sapulci. Tajās pie viena galda plānots sēdināt pašvaldību pārstāvjus, vairāku nozaru ministrus un nevalstiskās organizācijas.