“No sākuma bija jāatnāk un jāpaprasa.” Jēkabpilietis labiekārto svešu īpašumu

Jēkabpilietis Pēteris Sprukts vietējā sabiedrībā ir zināms ar saviem labajiem darbiem apkārtējās vides uzlabošanā. Lai gan nolūki ir cēli – veidot sakoptāku apkārtni –, bieži vien viņš savas idejas īsteno, nesaskaņojot tās ar teritoriju īpašniekiem. Šoreiz vīrietis izlēmis labiekārtot iedzīvotāju vidū iecienītu avota vietu, kas atrodas privātīpašumā.

Jēkabpils aktīvists Pēteris Sprukts sācis īstenot jaunu iniciatīvu – labiekārtot avotiņa vietu Jēkabpils novada Salas pagastā. Sakas upes krastā blakus autoceļa posmam Jēkabpils-Sala tek avota ūdens, kuru iecienījuši daudzi iedzīvotāji. Pēteris Sprukts izveidojis pakāpienus, atvieglojot piekļuvi ūdens ņemšanas vietai, jo krauja ir stāva un pēc iepriekšējiem plūdiem ir izskalota. Viņš stāsta: “Jau pagājušoruden es sāku te labiekārtot, bet plūdi visu aizskaloja, toties pavasarī sāku no jauna. Kāpnes sataisītas, saskrūvētas tā, ka nevieni plūdi tālu neaiznesīs. Tepat uz vietas paliks.”

Pēteris padomājis arī par apmeklētāju ērtībām – sarūpējis koka dizaina elementus ar praktisku pielietojumu, kā arī spainīšus un piltuves ūdens uzpildīšanai. Vidi papildina puķu podi, lejkanna un pat pulkstenis, lai avota apmeklētāji nepazaudētu laika izjūtu. Iedzīvotāji pozitīvi vērtē Pētera iniciatīvu, jo avotiņš vietējā sabiedrībā ir ļoti iecienīts.

Pašvaldība avota vietā neko nevar darīt, jo teritorija pieder privātīpašniekiem. Viņi to nav reģistrējuši kā oficiālu ūdens ņemšanas vietu, jo tas, viņuprāt, neatmaksātos, bet viņiem nav pretenziju, ka avotu izmanto citi. Tāpat īpašnieki neiebilst pret Pētera Sprukta veiktajiem darbiem, lai gan viņš tos veica, iepriekš nesaskaņojot. “Skaidrs, ka tur varbūt bija citādāk jādara – no sākuma jāatnāk bija pie saimniekiem un jāpaprasa, tad to visu varēja darīt. Viņš to izdarīja pretēji, bet tas būtu ok,” saka teritorijas īpašnieks Kārlis Pusbarnieks.

Turpretī īpašnieki iebilst Pētera idejai krastā organizēt publisku pasākumu – labdarības koncertu ar dzīvo mūziku. “Tas gan no mūsu puses ir liegts. Tur ir jāsaņem noteiktas atļaujas un saskaņojumi, drošības, viss pārējais. Tur ir bīstamība. Nedod Dievs, tur kaut kas vēl nobruks vai iebruks.”

Stāvkrasts plūdu laikā tika izskalots, padarot nedrošu arī augšā esošo elektrības stabu. To akciju sabiedrībā “Sadales tīkls” sola sakārtot, bet bīstamība kraujas tuvumā saglabāsies. Neņemot to vērā, Pēterim jau radies grandiozs plāns – izveidot uz kraujas ūdenskritumu. 

“Tas būs salikts no akmeņiem, ūdens ar sūkni tiks padots augšā, tādā veidā izveidosies ūdenskritums. 

– Īpašnieki piekrīt? 

Es ceru.”

Tāpat Pēteris grib ierīkot teritorijā strūklaku un citus skaistuma dekorus. Ik dienu paredzēts pie avota novietot Pētera drauga un vārdabrāļa veidotos metāla izstrādājumus.

Kamēr Pēteris Sprukts un viņa domubiedri rīkojas ar zemes īpašnieka atļauju un saskaņā ar pašvaldībā un valstī spēkā esošajiem noteikumiem, viss ir kārtībā. Tomēr ar Spruktu – tāpat kā ar bitēm – nekad neko nevar zināt. Viņa draugs saka: “Ideju tik daudz kā Napoleonam!”