Cīņa pret latvāņu izplatību Latvijā līdz šim brīdim ir neveiksmīga - ik gadu vismaz 11 tūkstoši hektāru platības aizņemti ar šo invazīvo, nevērtīgo augu, kas savulaik ievazāts no Krievijas kā lopbarība. Tagad pašvaldības ķērušās pašas klāt problēmu risināšanai, jo valsts no finansēšanas atteikusies.
Cēsu novads ir pirmā vieta Latvijā, kur pirms vairāk nekā 70 gadiem ieveda latvāņus. Šobrīd pašvaldībās izstrādā pat vairāku gadu plānus, lai cīnītos ar augu, kurš tik ļoti plaši izplatās lielās teritorijās. Latvāņu izplatība ir teju 11 tūkstoši hektāri, kas ir vairāk nekā 15000 futbola laukumu izmērā. Tiesa, mērījumi var nebūt precīzi, jo tam nav piešķirts valsts finansējums. “Latvijā šī ir milzīga problēma, jo latvānis ir gandrīz katrā administratīvajā teritorijā. Pēc administratīvi teritoriālās reformas sanāk, ka tikai Ventspilī nav latvāņi. Pārējās visās Latvijas pilsētās un novados vismaz kāds latvānis ir sastopams,” norāda Astra Garkāje, Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāve.
Lai mazinātu latvāņu izplatīšanos un tos iznīdētu, nepieciešami vairāki miljoni eiro. Savulaik valsts tam bija paredzējusi finansējumu, bet tas beidzās 2009. gadā. Arī šobrīd atbalsts nav paredzēts. “Mēs savā laikā to aprēķinājām, jo tas nozīmētu, ka kādai institūcijai jāveic visā Latvijā šie latvāņu apkarošanas pasākumi. Mēs aprēķinājām, kāda varētu būt naudas summa. Tie bija vairāki miljoni eiro,” norāda Iveta Ozoliņa, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece.
Pašvaldībām jādomā, kā cīnīties pret agresīvo augu, gan mēģinot uzrunāt privāto zemju īpašniekus, gan iesaistot pašvaldības policiju. “Tās teritorijas, kuras īpašnieki nevar sakopt, ir prombūtnē vai kādu iemeslu dēļ nav pamanījuši. Pašvaldība, sazinoties [ar zemju īpašniekiem vai turētājiem], veic latvāņu apkarošanu pati, pēc tam pašvaldības pienākums ir piestādīt rēķinu par latvāņu apkarošanu viņa teritorijā. Protams, tas ir ļoti grūts administratīvais process,” atzīst Inta Ādamsone, Cēsu novada pašvaldības Vides un klimata neitralitātes nodaļas vadītāja.
Cēsu novadā, kurā latvāņi spējuši izplesties jau vairāk nekā 1500 hektāru platībā, izstrādāts piecgades plāns, kas paredz teritorijas monitoringu, kā arī latvāņu iznīcināšanas darbus.
Madona arī ir viena no tām pašvaldībām, kurā latvānis iekarojis vislielākās teritorijas valsts mērogā - 1600 hektārus. “Piešķirts finansējums no Madonas novada pašvaldības, lai mēs varam ar integrētās audzēšanas skolas metodēm jau agrā pavasarī sākt apkarot. Pagājušā gada beigās tika apstiprināts Madonas novada pašvaldības latvāņu apkarošanas plāns, ar kuru mēs mēģinām vairāk informēt cilvēkus par bīstamību apkarošanu un iespējām, kā apkarot,” saka Aleksandrs Šrubs, Madona novada pārstāvis.
Par Sosnovska latvāņa neierobežošanu fiziskām personām var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu 100 līdz 350 eiro apmērā, tikmēr juridiskām personām sods var sasniegt 1400 eiro.
#SIF_NVZ2022
