Inga Millere saslima ar Covid-19 pagājušajā mēnesī. Viņa ir viena no tām, kura nevakcinējās, bet nevis tāpēc, ka noliedz vīrusa esamību vai arī dzīvo mītos par vakcīnas graujošo ietekmi, bet gan veselības apstākļu dēļ ārsts ieteicis nogaidīt. Tagad, pēc pārslimošanas, viņa ārsta padomu vērā ņemt nevēlas.
Viss sākās ar to, ka Inga Millere veda dēlu uz slimnīcu, kurš bija guvis traumu. Kā pienākas, bija jāveic Covid-19 tests, un tas bija negatīvs. Slimnīcā viņa pavadīja vairākas dienas; nekas neliecināja par nelaimi. Bet tad, kad pēc būšanas slimnīcā viņa devās uz darbu, bija jāveic tests, tas jau bija pozitīvs. “Piektdien jau es jutos ne pārāk labi. Man nebija temperatūras, man nebija galvassāpju, vienīgais, kas man sāpēja, tās bija acis. Vienīgais, kas man lika aizdomāties, ir, ka sāp ļoti kakls. Tā kā man vairs nav mandeļu pēdējos piecus gadus, es neesmu vispār slimojusi, tad tā bija pirmā reize, kad es aizdomājos, ka varbūt es esmu kaut ko saķērusi - saaukstēšanās vai Covid-19,” saka Inga Millere.
Inga nav vakcinēta, bet ne tāpēc, ka būtu noliedzēja. Viņai tā rīkoties ieteicis ārsts. “Es biju konsultējusies ar vairākiem ārstiem, un man ir tā, ka man anamnēzē ir miokardīts, kas ir sirds muskuļu iekaisums, un otrs, man ir bijuši vairāki anafilaktiskie šoki pēc dažādiem medikamentiem. Šo divu apsvēruma aspektu pēc man ārsti ieteica nogaidīt, tieši, ka parādīsies no likuma viedokļa šis juridiskais aspekts, ka būs iespējams iziet ārsta konsīliju, kurš tika apstiprināts ar 11. oktobri. Manā gadījumā, ņemot vērā to, ka ieteica nogaidīt, tieši šo te veselības problēmu dēļ, kas ir bijis, tad man bija 50/50. Es zināju, ka situācija ar Covid-19 saslimšanu var mainīties. Es divas dienas jūtos slikti, trešajā dienā jutos kaut cik labi, ceturtajā, piektajā dienā - viss var strauji mainīties. Tāpēc saslimšana ar kovidu, ja neesi vakcinējies, tas ir salīdzināms, kā spēlēt krievu ruleti.”
Inga raksturo slimības gaitu. Zināmā mērā viņai noveicās, jo viņa, nebūdama vakcinēta, slimību izjuta salīdzinoši viegli. “Manā gadījumā bija tā, ka, ja neskaita lielu nogurumu, temperatūru, kas bija nevis paaugstināta, bet tieši otrādi - pazemināta jeb 34, 35 grādi. Tās pašas kakla sāpes, ļoti milzīgs nogurums. Papildus tam - bija sajūta, ka būtu vēdervīruss,” stāsta Inga un turpina, “pirmās dienas bija izteiktas acu sāpes, bet man visvairāk traucēja tas milzīgais nogurums, tiešām tāda sajūta, ka es varētu gulēt un gulēt, aizmigt, man bija grūti piecelties no dīvāna un uztaisīt tēju. Ap sesto, piekto dienu man pazuda oža un garša, kā es to konstatēju - katru rītu, kā man draugs ieteica, pasmaržot kafijas trauku. Ja tu nejūti to kafijas smaržu, kas ir pietiekami intensīva, nu, tad ir skaidrs, ka šis simptoms ir.”
Kopš Inga Millere saslima ar Covid-19, ir pagājušas trīs nedēļas. Slimība atstājusi nopietnas sekas. “Man nav pilnībā atjaunojusies garšas un oža. Godīgi teikšu, ka man ir lielas problēmas iztīrīt zobus, jo ir tāds saucamais “gļuks” ar garšu. Es jūtu zobupastu tā, ka tas būtu pelējums, vienkārši izteikta pelējuma garša. Tas ir ļoti jocīgi tāpēc, ka reizēm es sajūtu smaržas, kas neeksistē. Man bija divas dienas, kad nevarēju pieiet pie ledusskapja, jo es it kā nejutu neko, bet, atverot ledusskapi, man bija tāda sajūta, ka tur kādam ir bijis slikti.”
Ja Ingai vajadzēs vakcinēties, viņa tikai to var darīt ārstu uzraudzībā vienā no slimnīcām. Ja Ingas organisms nevarēs pieņemt vakcīnu, to varēs redzēt uzreiz pēc vakcinēšanās. Inga Millerei šobrīd ir sertifikāts uz sešiem mēnešiem, bet, apzinoties Covid-19 spēku, jau tagad zina: viņa vakcinēsies. Tagad Inga ir atgriezusies darbā, taču slimības sekas izjūt joprojām. Viegli nav, jo joprojām Covid-19 dod par sevi zināt.
