Absolvējot studijas ārzemēs un atgriežoties uz dzīvi Latvijā, darba piedāvājums un tā atalgojums valsts sektorā nav konkurētspējīgs ar iegūto grādu. Kāpēc tā ir? Kas ir jāmaina?
Studējušiem studentiem, atbraucot no ārzemēm, kur tika iegūta augstākā izglītība prestižā augstskolā, darbs valsts sektorā liek nolaist rokas par piedāvāto atalgojumu. Epidemiologs Ņikita Trojanskis absolvēja Kembridžas Universitāti. Atbraucot uz Latviju, Slimības profilakses un kontroles centrs (SPKC) piedāvāja darbu, bet atalgojums ar kaulēšanās palīdzību no 500 un 700 eiro. “Skaidrs, ka Lielbritānijā es pelnītu vairāk, no otras puses - Latvijā izteikti trūkst talantu, tāpēc Latvijā ir vieglāk izsisties. Domāju, ka tas savā ziņā notika ar mani, kur rezultātā piedalījos maksimāli interesantā procesā - vakcinācijas koordinācijā. Ārzemēs būtu grūtāk manā vecumā sasniegt, bet, protams, atalgojumu ziņā ir zināms aplauziens, bet es uz to biju gatavs.”
Ņikita Trojanskis ReTV Ziņām stāsta, ka tā nav SPKC vaina, bet gan noteiktā atalgojuma likuma valsts pārvaldē. “Šī brīža valsts pārvaldes atalgojumu sistēma darbojas pēc tāda principa, ka, balstoties uz pieredzes un izglītības, kas man tomēr bija tikai bakalaura līmenī, es atbildu tikai noteiktai mēnešalgas trešajai grupai, kas nozīmē, ka algas griesti ir tikai tādi un tādi. Es neredzu, kā mūsu valsts pārvaldes atalgojuma likums varētu būt modificēts tā, lai tu ņemtu vērā to, cik labi tu mācies universitātē, vai kādā universitātē tu mācies.”
Līdzīgs stāsts ir Rihardam Kriņickim, kurš no devītās klases dzīvoja Anglijā un absolvēja Kardifas Universitāti. Ģimenes apstākļu dēļ nācās atgriezties Latvijā ar savām zināšanām fizikā un astronomijā. Piesakoties 30 darba vietās, trīs atbildēja, bet ar noraidošu tekstu.
Jānis Kreilis ir uzņēmuma “Your Move” dibinātājs. Tā ir darba informācijas platforma, kur, kā pats Jānis Kreilis saka, savieno Latvijas uzņēmumus ar pasaulē pieredzējušiem talantiem. Viņš izsaka minējumus, kāpēc Latvijā ir izteikta neizpratne par to, cik valsts sektorā ir jāmaksā. “Tur ir apburtais loks - ir cilvēki, kas uzskata, ka ierēdņi neko jēdzīgu nedara, tad, kāpēc viņiem maksāt? Tādēļ mēs dabūjam zemas algas, kuru dēļ daudzi talantīgi spēcīgi cilvēki tur neiet, līdz ar to rodas apburtais loks. Mēs kvalitatīvus kadrus nevaram salasīt, bet maksāt arī negrib, jo tie, kas tur ir, tur neko nedara.”
“Your Move” dibinātājs ReTV Ziņām stāsta, ka bieži vien Latvijā darba devējs nenovērtē izglītību. “Cilvēks, kas tikko pabeidzis Kembridžu, vai tiešām viņam ir jāsāk karjera Latvijā? Tur ir jāmeklē darba devējs, kas spēs novērtēt potenciālu, jo ir daudzi, kas - nē, tu esi tikai students, mēs tev nemaksāsim vairāk, tu esi tikai students, lai arī Kembridžas.”
Lai strādātu valsts pārvaldē, ir nepieciešams pieteikties izsludinātam konkursam - neatkarīgi, vai cilvēks ir studējis ārzemēs vai tepat Latvijā. Konkursa kārtībā tiek izvērtētas kandidāta kompetences, zināšanas, prasmes un pieredze. Valsts kancelejas direktora vietniece Inita Pauloviča (pirms darba valsts pārvaldē) strādāja 15 gadus ANO attīstības pārvaldē, viņa arī saskārās ar to, ka atalgojums bija stipri zemāks nekā iepriekšējā darba vietā.
Valsts sektora minimālā alga ir apsargiem un apkopējiem, - tuvu valstī noteiktajai minimālajai algai, lielākā alga ir valsts sekretāram - 2400 eiro. Lai gan saprotot, ka zemais atalgojums atbaida jaunos speciālistus, tiek domāts par atalgojuma likuma izmaiņām. Pēc jaunākajiem Nodarbinātības valsts aģentūras datiem uz šo brīdi valsts pārvaldē ir 354 brīvas darba vietas, no kurām visvairāk tiek meklēti vecākie eksperti, pēc tam - vecākie referenti un projekta vadītāji.
Latvijā visvairāk darbiniekus meklē tādās nozarēs, kā būvniecība un nekustamie īpašumi. Pēc tam ir ražošana - 3354 brīvās darba vietas. Trešā ir transports, loģistika - 2518 brīvo darba vietu.
Valsts kancelejas direktora vietniece uzskata, ka turpmāk ir nepieciešams uzlabot komunikāciju ar tiem cilvēkiem, kam ir interese braukt atpakaļ uz Latviju, strādāt valsts pārvaldē, jo ne visiem atalgojums ir svarīgs, bet gan strādāšana sabiedrības labā.
