Rēzeknes novada iedzīvotājs Artūrs Gaveika un viņa ģimene ir vieni no īpašniekiem, kam pieder daļa no Pārtavas ezera zemes zem ūdens. Tomēr prieku par īpašumu aizēno 2019. gadā saņemtais atteikums no Rēzeknes novada domes piešķirt rūpnieciskās zvejas tīklu limitu pašpatēriņa zvejai.
Pārtavas ezera privātīpašnieks Artūrs Gaveika saka: “Mēs no tā īpašuma nekādu labumu negūstam. Mēs maksājam zemes nodokli, esam par zemesgrāmatu samaksājuši. Ja gribu pamakšķerēt, man vēl vajag makšķernieka karti, tad - kur loģika?” Lai gan viņam pieder ezera mala, drīkst makšķerēt, ja iegādāta makšķernieka karte.
Zvejas tīklu limits Pārtavas ezerā ir 75 metri. Tie visi kopš 2019. gada decembra uz pieciem gadiem iznomāti komercsabiedrībai, kas darbojas Kaunatas pagasta teritorijā. Pārtavas ezera zemes privātīpašnieku vidū ir ne vien aizvainojums, bet arī bažas par to, cik pēc šiem pieciem gadiem ezerā paliks zivju, tostarp, kas šeit ielaistas 2014., 2016. un 2018. gadā zivju krājumu papildināšanas nolūkā.
Artūrs Gaveika: “Zivtiņas ir paaugušās, svarā pieņēmušās, tagad var tas komersants tās visas lielās paņemt sev. Makšķernieki paliks tikai ar maziņām, tāpat piekrastē dzīvojošie saimnieki, kam pieder ezers. Sanāk tā, ka pašvaldība komersantu sponsorē uz mūsu īpašumiem.”
Divas reizes Artūrs Gaveika rakstījis iesniegumus Rēzeknes novada pašvaldībai ar lūgumu pārskatīt izsniegto zvejas atļauju saņēmēju sadalījumu, taču bez rezultātiem. Pašvaldībā informē, ka iesniegumi nav saņemti.
Rēzeknes novada domes vecākā vides speciāliste Klinta Bērziņa atklāj – Ministru kabineta noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos nosaka, ka priekšroka zvejas atļaujas izsniegšanai tiek dota komerciālajai, nevis pašpatēriņa zvejai neatkarīgi no tā, kam pieder ezera zeme.
Klinta Bērziņa: “Tas nozīmē, ja pie mums atnāk uzņēmums, kurš vēlas zvejot, tad priekšroka tiek dota tomēr komerciālajam zvejas veicējam, tas ir, uzņēmumam, nevis pašpatēriņam parastajai privātpersonai.” Vēl tiek piebilsts, ka būtu nepieciešams veikt nelielus grozījumus likumdošanā. “Pašvaldībai ir jādod tā kompetence izvērtēt, kuram pienākas un kuram nepienākas, jo šobrīd ir vienkārši – ko likums pasaka, tā arī ir.”
Veikt izmaiņas esošajā līgumā par rūpnieciskās zvejas tīklu limitu iespējams tikai pārrunu ceļā ar komersantu, ar kuru tas noslēgts pašlaik. Kā cits risinājums, ko Pārtavas ezera zemes īpašniekiem iesaka pašvaldība, ir rakstīt iesniegumu par zvejas limitu piešķiršanu citā ūdenstilpē, kur vēl tas ir pieejams. Ar to Pārtavas ezera zemes īpašnieki gan nav apmierināti un turpinās meklēt jaunus risinājumus.
