Baltais stārķis ir tipisks ceļotājs, kas Latvijā atgriežas marta beigās, aprīļa sākumā, lai septembrī atkal dotos ceļā uz siltajām zemēm. Kādā privātmājā Auces pievārtē gan baltais stārķis jau gadiem ilgi izbauda visus Latvijas gadalaikus.

Saimniece Daina Nestere stāsta, ka stārķis pirms trīspadsmit gadiem esot izgrūsts no ligzdas, kāda sieviete to pa vasaru izbarojusi. Tuvojoties ziemai, Daina atsaukusies aicinājumam izmitināt stārķi, bet arī nākamajā rudenī putns nav domājis par došanos prom. 

“Es domāju, nu, ir jāpalīdz un jāizziemo. Kad jau pagāja, tad jau viss, viņš pats arī nelidoja prom, tad jau es vairs nedomāju - tas ir mans. Tagad viņš vairs neknābj. Kad bija jaunāks, tad nevarēja tā cilvēki staigāt,” stāsta Daina.

Tagad gan baltais skaistulis labprāt iepozē kamerai, kā arī ļauj sevi arī paglaudīt. Stārķis ticis arī pie sava vārda - Krakšķis, tomēr izrādījies, ka saimniece kļūdījusies – tiek dētas olas.

Stārķis un saimniece laika gaitā kļuvuši teju nešķirami. Agrāk tas pavadījis Dainu uz tirgu, abi kopā devušies arī atpakaļ. Tagad gan putns lidot vairs nespējot, jo lauku darbos cietis viens spārns. Arī tālu prom no sava pagalma vairs neejot, bet labprāt uzvaktējot, ko dara mājinieki. Kā stāsta stārķu eksperte Māra Janaus, svēteļu dzīves ilgums esot atkarīgs gan no putnu veselības stāvokļa, gan no pārtikas, un trīspadsmitgadīgs stārķis neesot nekāds brīnums. Lielāks pārsteigums gan esot tas, ka faktiski visu savu mūžu krakšķis pavadījis mājās un kļuvis teju par mīļdzīvnieku.

Bioloģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošā pētniece Māra Janaus: “Par pārziemojošiem stārķiem ziņas ir katru gadu, bet tā katrā ziņā nav bieža parādība.”

Balto stārķu mūža garums varot sasniegt pat divdesmit gadus. Starptautiskajās uzskaitēs iegūtie dati liecina, ka Latviju var saukt par stārķu lielvalsti, jo ik gadu šeit ligzdo vairāk nekā 10 000 stārķu pāru.