Iestājoties siltam laikam,upēs un ezeros parādās arī pirmie peldētāji, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests gatavojas spraigam darbam. VUGD ZRP priekšnieka vietnieks pulkvežleitnants Raivis Pužulis sarunā ar ReTV atzīst: “Jau maija mēnesī mums ir strauji pieaudzis notikumu skaits tieši uz ūdens tilpēm, statistika liecina, ka ir jau 48 bojāgājušie.”

Pēdējos divos gados bojāgājušo skaits ūdenstilpēs esot samazinājies, tomēr joprojām peldsezonā iet bojā ap piecdesmit cilvēku. Kā ReTV skaidro Zemgales reģionālajā pārvaldē, Zemgalē cilvēki visbiežāk noslīkstot upēs neoficiālās peldvietās. Atšķirība ir ļoti būtiska starp oficiālajām un neoficiālajām peldvietām, jo uz oficiālajām glābēji praktiski neizbrauc uz bojāgājušo meklēšanu.

Pēc veselības inspekcijas datiem, šogad visā Latvijā ir tikai 59 oficiālās peldvietas. No tām Zemgales reģionā trīs - Jelgavā, Jēkabpilī un Dobeles novadā.Veselības inspekcijas ieskatā tas gan esot krietni par maz. Šobrīd ir 40 novadi un desmit valstspilsētas, un minimāli būtu jābūt katrā vismaz vienai peldvietai. 100-110 oficiālās peldvietas pēc inspekcijas ieskata būtu ļoti optimāli Latvijai.

Pašreiz gan neviens likums neuzliek par pienākumu pašvaldībā iekārtot oficiālu peldvietu, un pašvaldības nemaz nevēlas to iegūt, jo tas nozīmē izpildīt dažādus MK noteikumus. Piemēram, jāizveido piebraucamais ceļš, peldvietas teritorija jānorobežo ar bojām, jāinformē sabiedrība par ūdens kvalitāti.

Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājsNormunds Kadiķis sarunā ar ReTV norāda: “Starpība ir tāda, ka oficiālajā peldvietā ir lielāks ūdens monitoringa biežums. Pie tam valsts par to maksā, valsts to nodrošina, bet no pašvaldības puses ir jāizpilda visi tie nosacījumi attiecībā uz peldvietu labiekārtošanu un higienisko prasību ievērošanu Aizkrauklē, Daugavā pie jahtkluba reiz bija peldvieta ar visu glābšanas dienestu, tomēr tagad oficiālas peldvietas nav un arī nebūšot ne tikai Aizkrauklē, bet arī citviet novadā.”

Tas gan nenozīmē, ka Aizkraukles novadā cilvēki nepeldas, un, diemžēl, arī slīkst. Pēc VUGD apkopotajiem datiem pagājušajā gadā Aizkraukles novadā glābēji no ūdenstilpēm izcēla četrus bojāgājušos, no tiem divus peldsezonā. Oficiālas peldvietas nav arī Bauskas novadā. Uzrunātie baušķenieki teic, ka peldvietas statuss neesot tik būtisks, bet sakārtošana gan.

Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks (NA) stāsta: “Ja runājam par Mūsas krastu, tā vieta pavasarī regulāri pārplūst, un ieguldīt finansiālus līdzekļus būtu ļoti sarežģīti. Mēs gan startējam pārrobežu programmā, un, ja atbalstīs tad pārvietojamās ģērbtuves, soliņus uzliekamus/noņemamus mēs plānojam kā atpūtas vietā iekārtot.”

Oficiālas peldvietas statuss ne vienā vietā Bauskas novadā netikšot kārtots, jo tad peldvieta būtu jāierīko katrā pievienoto novadu centrā, bet nauda esot nepieciešama citas infrastruktūras sakārtošanā.Glābēji gan norāda, daudzas nelaimes uz ūdens nenotiktu arī neoficiālās peldvietās, ja tiktu ievēroti vismaz elementāri drošības pasākumi.