Lasot šādus ziņu virsrakstus, mēdzam nodomāt: “Kā var šādi iekrist? Uz mani gan tas nekādi neattiecas.” Tomēr attiecas gan. Ik pa brīdim gadās dzirdēt, piemēram, to, ka kāda (vai kāds) internetā atradis savu lielo mīlu un beidzot sastapis to īsto un vienīgo. Amerikāņu ģenerāļi, Nigērijas prinči un turīgi atraitņi, kas meklē savu otro pusi, savā ziņā ir noiets posms, tagad krāpnieki rīkojas jau daudz izsmalcinātāk. Ik pa brīdim atrodas cilvēki, kas tiem notic. Ne tikai romantiskajā plānā. Kibernozniedzības profils ir ievērojami plašāks. Pērn kibernoziegumu rezultātā pasaulē no lētticīgi uzticīgiem un neuzmanīgiem cilvēkiem izkrāpti vismaz 6,9 biljoni dolāru, kas ir par 64% vairāk kā 2020. gadā, norāda kiberdrošības kompānija Surfshark. Katru stundu pasaulē aptuveni 97 cilvēki iekrīt tiešsaistes noziegumu slazdā, kopā stundas laikā zaudējot 788 tūkstošus dolāru.
“Pēdējos 21 gados finansiālie zaudējumi auguši 17 reizes - no 2000 līdz 788 000 dolāriem stundā,” skaidro Surfshark pārstāvis un turpina, “salīdzinot ar 2020. gadu, par kibernoziedzības upuriem visā pasaulē kļuva par astoņiem procentiem vairāk cilvēku. Tikai Apvienotajā Karalistē vien šis skaits pieaudzis par 40 procentiem.”
Pikšķerēšana ir visizplatītākais kibernoziegums trešo gadu pēc kārtas, norāda Surfshark. 2021. gadā tai bija 323,972 upuri. No katra indivīda izkrāpti vidēji 136 dolāri, savukārt no tā, kurš iekritis investīciju slazdā - vidēji 70,811 dolārs. Bet romantiku un mīlestību gaidošie 2021. gadā zaudējuši 956 miljonus dolāru. Tie ir tikai tie 24 300 kuri ar savu sāpi padalījušies. Mums šobrīd nav pieejami konkrēti dati par to, cik lielu ieguldījumu šajā daudzmiljonu krāpnieciskajā internetmīlas industrijā devuši Latvijas iedzīvotāji, jo pie mums ar savām lauztajām sirdīm cilvēki īpaši lielīties nemēdz, taču skaidrs, ka vismaz daži, kuri tomēr bijuši atklāti un pastāstāstījuši par saviem piedzīvojumiem, ir zaudējuši tūkstošus. Starp citu, ne vienmēr no krāpniekiem tiek piedāvāta mīlestība. Jums var arī gadīties kāds inteliģents virtuālais draugs, ar kuru skaisti komunicējat mēnešiem, bet tad viņam pēkšņi nodeg māja, jāsamaksā mantojuma nodoklis un tamlīdzīgi. Un kurš gan cits var palīdzēt, ja ne dvēseles radiniece (vai radinieks - arī vīrieši bieži kļūst par šīs krāpniecības upuriem)? Ir tikai viena iespēja neiekrist šajā attiecību krāpniecībā. Nekad nevienam nepārskaitiet naudu, nedodiet savus personas datus, bankas konta numuru un tamlīdzīgu informāciju. Neklikšķiniet uz saitēm, ja skaidri nezināt, kas tās tādas, pat ja “labais” virtuālais draugs jums saka, ka atsūtījis ko interesantu.
Arī kriptovalūtas darījumu kāpums, iespējams, palielinājis kibernoziegumu skaitu. Internet Crime Complaint Center 2021. gadā saņēmis 34 202 sūdzības par kriptovalūtām, kā Bitcoin, Ethereum, Litecoin vai Ripple. Surfshark norāda: “Noziedznieki priekšroku dod kriptovalūtai ne tikai anonimitātes dēļ, bet arī tādēļ, ka to nav iespējams atgriezt īpašnieka kontā.”
Kopumā 21 gada laikā kibernoziegumi prasīja vismaz 6 502 323 upurus un 26 116 000 000 dolāru zaudējumus.
Arī Latvijā gan bankas, gan dažādas kompānijas kā “Latvijas Pasts” un “Omniva” bieži vien brīdina, ka, izmantojot viņu vārdu un līdzīgi izveidotas aplikācijas, uzdarbojas krāpnieki. Kāds konkrēts gadījums - vietnē “ss.com” tiek pārdots batuts. Interesents uz piedāvājumu atsaucas, sākas saruna par iegādes iespēju. Sarakste ir pārliecinoša, pircējs atsaucīgi piedāvā izmantot “DPD” pakalpojumus, pats nosūta saiti, pasaka, ka, lai “DPD” zinātu, kur braukt, jāaizpilda viss prasītais, tajā skaitā vairākas reizes uzsverot - jāievada arī bankas dati. Pārdevējs ir nedrošs, bet ļoti vēlas kādam tālāk pārdot lietošanā batutu. Ar laiku kļūst skaidrs, ka uzstājīgajam pircējam ir apslēpti nodomi, bet ir jau par vēlu. Lai gan netika savadīti visi dati, krāpnieki atrada veidu, kā piekļūt bankas kontam. Rezultātā - vairākos darījumos iztrūkst teju trīs tūkstoši eiro. Tas var būt kalpot kā atgādinājums ne tikai pārbaudīt, kur vadām savus datus, bet arī uzlikt savai viedierīces bankas aplikācijai paziņojumus par katru reizi, kad no konta tiek izskaitīta nauda vai veikts norēķins.
Un vēl - nevajadzētu arī iepirkties tādās internettirgotavās, par kuru eksistenci neesat pilnīgi droši pārliecināts.
