Nederīgie medikamenti rodas mājsaimniecībās, slimnīcās, veselības aprūpes iestādēs un farmācijā, kā arī lauksaimniecībā un veterinārijā. Daļa no medikamentu vielām mēdz nonākt arī Baltijas jūrā. Tādēļ Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) veicis pētījumu, lai skaidrotu kā ar šo atkritumu savākšanu un apstrādi tiek galā vairakas Eiropas valstīs.

Projektā “No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi” secināts – Latvijā šajā jomā ir nepieciešami uzlabojumi. LVĢMC norāda – tikai 65% no visām aptiekām Latvijā ir iespēja nodot nederīgas tabletes, ziedes un citus ārstniecības līdzekļus. 

Anete Kubliņa, LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste: "Pētījām atkritumu statistiku attiecībā uz tiem atkritumiem, kas atkritumu klasifikatorā ir ar vārdiem medikamenti iekšā. Tātad tie ir medikamenti, kas nāk no veselības aprūpes iestādēm, veterinārijas un atsevišķi nodotie atkritumi.

Secināts, ka kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, kā arī Dānijā, Zviedrijā un Somijā nodot nederīgās zāles var visās aptiekās. Pētījumā arī nokaidrots, ka Latvijā ne visi medikamenti tiek klasificēti kā bīstami.  

"Latvijas likumdošanā tā nav ietverta kā obligāta prasība, aptiekām pieņemt šos medikamentu atkritumus. Taču salīdzinoši lielā aptieku īpatsvarā, tas ir iespējams," precizē Kubliņa.

Iepriekš pētīts, ka laika posmā no 2011. līdz 2017. gadam Latvijā savāktas 54 tonnas ar nederīgajiem medikamentiem. Latvijā trūkstot arī vienotas farmaceitiskso atkritumu savākšanas shēmas slimnīcām, klīnikām un pansionātiem. "Aptiekas nodod šos atkritumus bīstamiem atkritumu apsaimniekotājiem. Un bīstamo atkritumu apsaimniekotājiem ir jānodrošina, ka šie atkritumi tiek dedzināti temperatūrā virs 1000 grādiem, jo šādā temperatūrā tās vielas tiek neitralizētas, un nav tā bioloģiskā aktivitāte," tā Kubliņa.

Tāpat arī nevajadzētu mest medikamentus kanalizācijā vai sadzīves atkritumos. Vēl arī pētījuma autori iesaka iedzīvotājiem padarīt pieejamākus nederīgo medikamentu pieņemšanas punktus aptiekās vai atkritumu savākšanas laukumos.