Pēc pašvaldību vēlēšanām nozīmīgi mainīsies šajā vasarā Latvijas administratīvo vienību jeb novadu karte. Vasarā Saeimā paredzēts arī apstiprināt latviešu vēsturisko zemju likumu. Līdzās Vidzemei, Kurzemei, Zemgalei un Latgalei kā piektā vēsturiskā zeme iezīmēta Sēlija.
Muzeja “Sēlija” speciālists Jānis Dzimtais pauž: “Sēlija ir viena no Latvijas kultūrvēsturiskajām zemēm, kas nes seno sēļu mantojumu Daugavas kreisajā krastā. Sēlijai ir tā priekšrocība, ka tai ir savs karogs, bet nav ģerboņa atšķirībā no citiem kultūrvēsturiskajiem novadiem.”
Tas pamanīts arī Saeimā, kā arī Valsts prezidenta kancelejā, iesakot arī likumā ierakstīt, ka Sēlijai jāizveido savs ģerbonis. Sēļiem vēl nav pietiekami daudz ideju, bet iniciatīvu uzņēmusies “Stendera biedrība”, kurā apvienojušies gan vietējie, gan Sēlijas atbalstītāji Rīgā. Viņuprāt, ģerboņi varētu būt attēlots Zemgales ģerbonī redzamais alnis, tikai ar pavērstu skatu nevis uz rietumiem, bet austrumiem, kā arī nevis uz zila, bet sūnu zaļa fona. Heraldikas komisija diskusiju par ģerboni plāno uzsākt nākamnedēļ.
Heraldikas komisijas priekšsēdētaja vietniece Ramona Umblija uzskata: “Ļoti svarīgi būtu, ka šis piektais ģerbonis, kas veidotos kā kultūrvēsturiskā apgabala ģerbonis, ka tas iekļautos heraldiskās valodas sistēmā. Katrā gadījumā šim ģerbonim ir jātop ļoti ciešā sasaitē un kontekstā ar Sēlijas ļaužu, kopienas, pārstāvju dalību.”
Heraldikas komisijā prognozē, ka process nebūs ātrs, to nevajag sasteigt. Likumdevēji rosina noteikt termiņu - 2022. gada septembris. Kopumā no likuma sēļi gan sagaida ne vien ģerboni, bet arī praktisku palīdzību kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.
Kad tiks apstiprināts “Latviešu vēsturisko zemju likums", pusgada laikā Kultūras ministrijai būs jāizstrādā attīstības plāns, kā likumā noteikto ieviest dzīvē.
