Nesaprašanās par skolotāju algu paaugstināšanu turpmākajos gados izvērtusies starp Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM). Kamēr nozari pārstāvošā arodbiedrība paziņojusi, ka algas pedagogiem uz turpmākajiem gadiem tiek praktiski “iesaldētas”, ministrija atbild, ka algu paaugstināšanas grafiks vēl nemaz nav līdz galam izstrādāts.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga ReTV skaidro, ka, tiekoties ar ministriju, nav izdevies panākt vienošanos par pedagogu algu palielināšanu turpmākajos gados. Īpaši satrauc ministrijas iecere, ka mērķdotāciju algu pieaugumam varētu saņemt vien tās pašvaldības, kur nākamajos trīs gados plānota skolu tīkla optimizācija. “Tur, kur tas ir sakārtots un kur ir augsti kvalitātes rādītāji, kur ir liels skolēnu skaits uz pedagogu skaitu, tur tas nav paredzēts. Mēs nebūt nesakām, ka nav, ko optimizēt, ka viss ir kārtībā. Ministrijas piedāvātais modelis nav pieņemams.”
Tikmēr ministrijas pārstāvis ir pārsteigts par LIZDA pēkšņo paziņojumu, jo tikšanās reizē neesot bijusi runa par pedagogu algu palielināšanas, runāts par to, kā pārdalīt valsts finansējumu pedagogu algām. “Paziņojums par to, ka algas ir iesaldētas un netiks celtas, neatbilst īstenībai. Par algu celšanas grafiku mums ir atsevišķa darba grupa, kurā piedalās visi laukuma spēlētāji, arī LIZDA. Ir saskaņošanas procesā, lai ietu uz Ministru kabinetu,” norāda Jānis Ozols, izglītības un zinātnes ministres padomnieks.
Ministrija jau no nākamā mācību gada plāno ieviest jaunu pedagogu atalgojuma modeli “Skolēns pašvaldībā”. Tas paredz darba samaksai paredzētos līdzekļus pārskaitīt pašvaldībām, kuras tos tālāk sadala izglītības iestādēm. Ministrijā neslēpj, ka šāda modeļa mērķis ir veicināt skolu tīkla optimizāciju. Jānis Ozols: “Šis ir principiāli, jo līdz šim kopš 2008. vai 2009. gada, kad sākās skolu tīkla kārtošana, šādas nostājas nav bijis. Ir novadi, kuri saka, kā tas tā nākas, ka mums ir jāturpina uzturēt nesekmīgos, mēs taču izdarījām. Tieši tāpēc, ka nav stingras nostājas, ka tas ir jāizdara visiem, tāpēc spēcīgākie, teicamnieki ir piebremzēti uz kādu brīdi.”
Ministrijas pārstāvis uzskata, ka, sakārtojot skolu tīklu, daudz lietderīgāk ik gadu varētu izmantot aptuveni 120 tūkstošus eiro. Uz ReTV jautājumu, kā veicināt jaunu pedagogu piesaisti skolām, ministrijas pārstāvis skaidru atbildi tā arī nespēja sniegt - vien to, ka esot jāceļ profesijas prestižs. Tikmēr pieredzējusi latviešu valodas skolotāja Māra Ozola ReTV ironizē, ka zemā atalgojuma dēļ pēc dažiem gadiem bērnus skolās varēs ganīt sētnieki.
Kārtējais pedagogu atbirums skolās varētu sekot jau rudenī, kad straujās inflācijas un citu resursu cenu kāpuma dēļ skolotāji meklēs iespējas nopelnīt citus, lēš LIZDA. Tikmēr ministrijā atbild, ka ekonomiskā situācija rudenī var mudināt pārskatīti pedagogu atalgojumu likmēs.
