Braukt pašpārliecināti, bravurīgi un sportiski gribas katram otrajam, taču tikai retais to patiešām prot un var atļauties. Turklāt atļauties trasē, jo koplietošanas ceļi tam nekādi nav piemēroti. Un tomēr ne vienam vien svaigi izceptam autobraucējam šķiet, ka viņš būs pirmais, kas piemānīs fizikas likumus un veselo saprātu. Protams, pie nosacījuma, ka viņš zina kaut vienu fizikas likumu vai vismaz nojauš, ka tādi dabā eksistē.
Viena no pārgalvīgām autobraucēju rīcībām ir nepareiza ātruma izvēle. Turklāt nav jāiet pie zīlnieces, lai saprastu, ka ātrums parasti šādās reizēs tiek izraudzīts krietni par lielu. Ne velti pieredzējuši autosportisti jokojot smejas – nekad nebrauc ātrāk, kā tavs sargeņģelis spēj palidot!
Lai uzņemtu prāvu ātrumu, daudz prāta nevajag. Nospied tā saucamo gāzes pedāli un vēro spidometra bultiņu. Pat visnīkulīgākais spēkrats vismaz līdz 150 kilometriem stundā ieskrieties mācēs. Ja nu vien varbūt kāds modernais elektriskais spēkrats atteiksies braukt ātrāk par 130 kilometriem stundā. Lai vai kā, arī 130 uz spidometra ciparnīcas nav nemaz tik knaps ātrums. It īpaši, ja uz ceļa izskrien stirna, suns vai pat mazs bērns. Tad žāvāties un lepoties ar savu spēju ātri pabraukt nebūs laika, visu izšķirs dažas sekundes. Vai mēs tās pratīsim izmantot? Vai neapjuksim un pareizi rīkosimies ar bremzes pedāli? Visticamāk, nē, jo ekstremālas situācijas ir retas un tātad arī pieraduši pie tādām nebūsim. Ja vien neesam apmeklējuši kādu no drošas braukšanas skolām, kuras tiek speciāli izveidotas, lai jebkurš no mums apgūtu perfektu rīcības plānu jebkurā negaidītā situācijā.
Automobiļos uzstādītās ABS, ESC un ASR sistēmas paaugstina braukšanas drošību, bet tikai ar nosacījumu, ka vadītājs zina, kā tās darbojas un kā tās izmantot. Tas īpaši attiecas uz bremžu pretbloķēšanas sistēmu ABS. Veicot avārijas bremzēšanu ar ABS sistēmu, bremžu pedālis ir jāspiež un jāatlaiž, vai tomēr tas ir jānospiež līdz galam un jātur? Ja automobilim ir manuālā pārnesumkārba, vai vienlaicīgi ar bremžu pedāli ir jānospiež sajūgs? Atbildes uz šiem jautājumiem skaidro Renault Drošas braukšanas skolas eksperts.
Braukšanas tehnikas pilnveidošanas kursos nereti atklājas, ka autovadītāji nemāk pareizi bremzēt avārijas brīdī. Iespējams, tas ir tādēļ, ka šis elements netiek pienācīgi apgūts autovadītāju kursos vai daudzi ir kārtojuši braukšanas eksāmenu laikā, kad automašīnu standarta aprīkojumā vēl nebija ieviesta ABS sistēma. “Gadās arī tā, ka vadītājs instinktīvi noņem kāju no bremzes pedāļa vai samazina spiedienu uz pedāli, kad viņš jūt tā pulsēšanu vai dzird netipiskas skaņas no automobiļa,” stāsta Renault Drošas braukšanas skolas direktors Ādams Bernards no Polijas, “dažreiz autovadītāji izvēlas bremzēt saudzīgāk, jo baidās, ka no spēcīgas, straujas bremzēšanas pārmērīgi nolietosies bremžu kluči vai automašīnai radīsies bojājumi.
“Lai avārijas situācijā pareizi un efektīvi nobremzētu transportlīdzekli, kas aprīkots ar ABS, manuālās pārnesumkārbas gadījumā bremžu un sajūga pedāļi ir jānospiež vienlaicīgi ar maksimālu spēku, to nesamazinot līdz brīdim, kad automobilis samazina ātrumu līdz konkrētajā situācijā vajadzīgajam vai pilnībā apstājas. Nebremzējiet, visu laiku piespiežot un atlaižot bremžu pedāli,” skaidro Ādams Bernards.
ABS sistēma, ja nepieciešams, palielina vai samazina spiedienu bremžu sistēmā, un jaunākajos modeļos tā pati izlemj, ar kādu spēku bremzēt katru riteni atkarībā no tā saķeres. Piemēram, ja viens ritenis iebrauc ceļa peļķē, bet otrs brauc pa asfalta segumu, spiediens uz riteni, kas bremzēšanas laikā atrodas ūdenī, būs mazāks nekā uz riteni, kas atrodas uz asfalta. Un kāpēc vienlaikus ir jānospiež sajūga pedālis? “Ja sajūga pedālis nav nospiests, bremzēšanas ceļš pagarinās un pasliktinās automobiļa vadāmība. Šajā situācijā pastāv arī risks, ka automašīna “noslāps”,” skaidro Renault Drošas braukšanas skolas eksperts.
Vai ABS pagarina bremzēšanas ceļu? Sistēmas mērķis nav saīsināt vai pagarināt bremzēšanas ceļu, bet gan dot iespēju saglabāt kontroli pār transportlīdzekli avārijas bremzēšanas situācijā, kas nav iespējams, ja riteņi ir bloķēti. Līdz ar to var teikt, ka šī ceļa garums ir optimāls no vadāmības saglabāšanas viedokļa. “Praksē ABS mēdz saīsināt bremzēšanas ceļu, taču var būt apstākļi, kad bremzēšanas ceļš var kļūt garāks ceļa seguma dēļ, piemēram, uz ļoti nelīdzena ceļa,” stāsta Ādams Bernards.
Kā ASR sistēma atbalsta vadītāju? ASR vilces kontroles jeb pretslīdes kontroles sistēma neļauj riteņiem slīdēt uzsākot braukšanu un paātrinājuma laikā, jo tā samazina jaudu, kas tiek padota uz piedziņas riteņiem. Reizēm ASR iedarbina arī bremzes, lai piebremzētu slīdošu riteni. “Daudzās automašīnās ir iespējams izslēgt ASR sistēmu, jo tas, kas mums parasti palīdz, var arī neļaut izbraukt no dubļu peļķes vai smiltīm,” piebilst eksperts.
Savukārt ESC ir elektroniskās stabilitātes sistēma, kas palīdz saglabāt izvēlēto trajektoriju un braukšanas virzienu. Sistēma nepārtraukti uzrauga dažādus sensorus un, ja nepieciešams, bremzē attiecīgo riteni vai riteņus, samazina griezes momentu, tādējādi stabilizējot automašīnu un novēršot sānslīdi. Elektronika, kas uzrauga transportlīdzekļa stabilitāti, izmanto un vienlaikus analizē daudzu sensoru darbību, tostarp, ABS sensorus, ātrumu, stūres leņķi, griezes momentu, izvēlēto pārnesumu un daudzus citus elementus atkarībā no transportlīdzekļa. “Vienkārši sakot, ESC sistēma rūpējas par to, lai automašīna brauktu tur, kur ir vērsta stūre,” rezumē Ādams Bernards.
Tie ir tikai daži aspekti, kuri būtu ne tikai jāzina, bet pilnībā jāizprot katram autobraucējam. Tikai to visu apzinoties mēs sapratīsim, ka ekstrēmas bremzēšanas situācijā ar ABS sistēmu, varam palīdzēt izbēgt no šķēršļa arī stūrējot. Tieši uz to balstīts slavenais “briežu tests” – situācija, kad negaidīti izskrējis uz ceļa braucamās daļas kāds dzīvnieks. Strauja bremzēšana un asas stūres kustības ļauj maksimāli samazināt ātrumu, apbraukt šķērsli un nekavējoties atgriezties savā kustības joslā, lai izvairītos no nākamām briesmām – pretim braucošā transporta līdzekļa.
Savulaik tepat Latvijā kāds drošās braukšanas instruktors solīja uzdāvināt pilnīgi jaunu automobili, ja kādam no kursantiem izdosies ar kājas spērienu nolauzt bremzes pedāli. Tādējādi eksperts vēlējās pieradināt pie domas, ka bremžu pedālis ekstrēmā situācijā nav maigi jāspiež, bet tajā jātriec kāja no visa spara.
Ne katrs no mums saņemsies drošas autobraukšanas apmācībai. Ne katram ir nepieciešamā reakcija un citi dotumi, lai spētu reaģēt ātri un pārliecinoši. Tāpēc katram no mums, pirms izbraucam koplietošanas ceļos, ir adekvāti jānovērtē savas spējas, iemaņas un prasmes, lai neparedzētā situācijā nepakļautu sevi un citus satiksmes dalībniekus briesmām. Nebraucam ātrāk, kā mūsu sargeņģelis spēj palidot!
